Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas
deputāti noraidīja opozīcijas pārstāves Karinas Sprūdes priekšlikumu, kas
paredz Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā iestrādāt vispārējo
principu par brīvprātīgo vakcināciju.
Sprūde rosināja likumā pie vispārējiem principiem, kas
tiek piemēroti, nosakot nepieciešamo pasākumu kopumu, definēt arī brīvprātīgu
vakcināciju. Saeimas Juridiskā biroja pārstāve Līvija Millere skaidroja, ka tā
ir politiska izšķiršanās, vienlaikus akcentējot, ka likumā pēc būtības netiek
noteikta obligāta vai piespiedu vakcinācija.
Balsojumā trim deputātiem balsojot “par” šo
priekšlikumu un pieciem “pret”, tas tika noraidīts. Tāpat tika
noraidīts arī Sprūdes priekšlikums grozīt likumā noteikto vispārējo principu
par cilvēktiesību ierobežošanas minimizēšanu, pārsaucot to par cilvēktiesību
ierobežošanas nepieļaujamību.
Spēkā esošā norma paredz, ka personu tiesības tiek
ierobežotas tikai tad, ja nav citu alternatīvu pasākumu, kas efektīvi aizsargā
sabiedrības veselību un drošību, tomēr opozicionāre vēlējās likumā veikt
grozījumus, nosakot, ka nav pieļaujama cilvēka pamattiesību, kas ir noteiktas
Satversmes VIII nodaļā, jebkāda veida ierobežošana, ja vien persona nav veikusi
kriminālsodāmu nodarījumu un cilvēktiesību ierobežošana nepieciešama kopējai
sabiedrības aizsardzībai.
Millere skaidroja, ka biroja ieskatā spēkā esošā norma
ir precīzāka, ņemot vērā, ka arī no Satversmes izriet, ka cilvēktiesības
noteiktos gadījumos, noteiktiem mērķiem var tikt ierobežotas. Juridiskā biroja
pārstāve norādīja, ka spēkā esošajā redakcijā jau uzsvērts, ka ierobežot
cilvēktiesības var tikai tad, ja nav citu alternatīvu kā sasniegt nepieciešamo
mērķi.
Deputāti arī sāka diskusiju par Juridiskā biroja
iesniegtu priekšlikumu, kas aicina deputātus pārskatīt un izvērtēt, vai
plānotie pasākumi ir labākais risinājums tam, lai sasniegtu vēlamo mērķi.
Millere uzsvēra, ka šis likumprojekts satur cilvēktiesību ierobežojumu leģitīmu
mērķu sasniegšanai, tomēr, neskatoties uz to, ir nepieciešams izvērtēt
piedāvātos pasākumus, lai varētu teikt, ka attiecīgais likumprojekts ir
pieņemts pamatoti un visi noteikumi ir nepieciešami.
Vienlaikus viņa akcentēja, ka jāizvērtē samērīgums, jo
to vienmēr vērtējot arī Satversmes tiesa. “Jāsaprot, vai tiešām nav citu
alternatīvu līdzekļu, kuri ar tādu pat efektivitāti ļauj sasniegt noteikto
mērķi – šai gadījumā veselības aizsardzību un sabiedrības drošību,” pauda
eksperte.
Veselības ministrijai būtu jāsaprot, vai ir kādi citi
alternatīvi līdzekļi, kuri būtu tikpat efektīvi, tie jāizvērtē un jāizdara
secinājumi, skaidroja Millere.
Komisijas priekšsēdētājs Juris Rancāns (JKP) piekrita
Milleres paustajam, piebilstot, ka, viņaprāt, ir lietderīgi un nepieciešams šo
vēlreiz apspriest, ņemot vērā, ka deputāti nav nedz ārsti, nedz speciālisti,
lai varētu sniegt tik precīzas atbildes uz jautājumu – vai eksistē citi
līdzekļi jeb pasākumi, ar kuriem panākt tādu pat efektivitāti, bet kas mazāk
ierobežotu cilvēktiesības.
Viņš aicināja veselības ekspertus komisijas
pārtraukuma laikā par šo apdomāties un sagatavot atbildi uz minēto jautājumu,
lai, atgriežoties sēdē pulksten 13.30, deputāti varētu pieņemt lēmumu.
Foto: no arhīva
