Tieslietu ministrija (TM) saskaņošanai Valsts sekretāru sanāksmē ir
nodevusi grozījumus Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā un likumā
“Par nekustamā īpašuma nodokli”, kas paredz nekustamā īpašuma nodokļa
(NĪN) atcelšanu primārajam mājoklim no 2022.gada 1.janvāra, kad NĪN aprēķinam
plānots sākt izmantot jaunās paaugstinātās kadastrālās vērtības, informē ministrijā.
Grozījumi paredz, ka primārajiem mājokļiem ar kadastrālo vērtību līdz 100
000 eiro NĪN nebūs jāmaksā. Ja mājokļa vērtība pārsniegs 100 000 eiro, tad NĪN
plānots aprēķināt no vērtības, kas pārsniegs 100 000 eiro, starpībai piemērojot
koeficientu 0,2.
Līdzīgs princips piedāvāts arī nodokļa aprēķinam par zemi zem primārajiem
mājokļiem, bet šajā gadījumā neapliekamo minimumu plānots noteikt 10 000 eiro
apmērā. Attiecīgi, ja zemes vērtība būs zem 10 000 eiro, tad NĪN nebūtu
jāmaksā, bet, ja tās kadastrālā vērtība pārsniegs 10 000 eiro, tad starpībai
plānots piemērot koeficientu 0,2.
TM iecere paredz, ka NĪN atcels primārajiem mājokļiem, tostarp dzīvokļiem,
kas ir fizisku personu īpašumā un kuros tās ir deklarējušās. Grozījumu projekts
paredz piemērot šos nosacījumus arī attiecībā uz īres dzīvokļiem, ja īrnieks
īrētajā mājoklī ir deklarējies un īres tiesības ir reģistrējis zemesgrāmatā.
Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) paziņojis, ka izmaiņas tiekot
piedāvātas, lai garantētu ikvienam iedzīvotājam tiesības uz savā īpašumā esošu
mājokli. “Mums šīs fundamentālās tiesības ir jāstiprina un jāveicina
mājokļu pieejamība, nevis tā jāapdraud. Tāpēc mēs aicinām Finanšu ministriju
veikt šo reformu divos posmos – vispirms garantēt iedzīvotāju tiesības uz savu
mājokli un tad – 2020.gada otrajā pusē – pārskatīt likmes citiem segmentiem, piemēram,
komersantiem ar mērķi nepieļaut nesamērīgu nodokļu kāpumu,” citēts
ministrs.
Pēc Bordāna sniegtās informācijas, 2019.gada vasarā sagatavojot
likumprojektus, tikuši veikti arī aprēķini par to provizorisko ietekmi uz
pašvaldību ieņēmumiem 2022.gadā. Ministrs gan atzīmējis, – lai nodrošinātu
likumprojektu kvalitāti, nepieciešamības gadījumā ministrija ir gatava tos
pilnveidot.
Saskaņā ar TM un Valsts zemes dienesta provizoriskajiem aprēķiniem,
pašvaldību kopējie ieņēmumi no NĪN 2022.gadā, salīdzinot ar 2018.gadu,
nesamazināsies. Vispesimistiskākajā scenārijā kopējie ieņēmumi pieaugšot par 14
miljoniem eiro – kopējie ieņēmumi no NĪN par mājokļiem 2022.gadā varētu
samazināties par 33 miljoniem eiro, bet ieņēmumi no NĪN par zemi – par 14
miljoniem eiro, tomēr vienlaikus pieaugšot NĪN ieņēmumi par ēkām, tādējādi
kopējie ieņēmumi no NĪN lielākajai daļai pašvaldību, atskaitot atsevišķus
Pierīgas novadus, 2022.gadā pieaugšot.
Minētais pieaugums notikšot, jo tiks celtas kadastrālās vērtības – tās
pēdējo reizi pārskatītas 2012.gadā un pa šiem gadiem tirgus cenas ir kāpušas
vairākos segmentos. Tāpat pēdējos desmit gados uzbūvētās ēkas līdz šim neesot
adekvāti novērtētas un to pašreizējās kadastrālās vērtības, no kurām tiek
rēķināts NĪN, bieži vien veidojot tikai 40-50% no to patiesās vērtības.
“Varu apliecināt, ka no atsevišķu politiķu mutes izskanējušie
norādījumi par populismu drīzāk ir neizpratne par procesiem tautsaimniecībā un
politiskā greizsirdība par to, ka spējam risināt jautājumus, kurus gadiem nav
risinājuši. Mēs jau esam pierādījuši un turpināsim pierādīt, ka spējam paveikt
tautsaimniecībai patiesi nozīmīgas lietas,” TM citē Bordānu.
TM uzsver, ka līdzīga prakse – atvieglojumi primārajam mājoklim – tiek
īstenota virknē Eiropas valstu. Piemēram, Lietuvā neapliekamais minimums
mājoklim ir 220 000 eiro, bet gadījumā, ja īpašnieka aprūpē ir trīs vai vairāk
nepilngadīgi bērni, neapliekamais minimums ir 286 000 eiro. Igaunijā
atbrīvojums no NĪN ir zemei zem mājokļa līdz 1500 kvadrātmetriem, bet
dzīvokļiem NĪN netiek aprēķināts vispār.
Saskaņā ar “Eurostat” datiem, šobrīd Latvijā NĪN kopējais apjoms
ievērojami pārsniedz kaimiņvalstu nodokļa kopējo apjomu, proti, Lietuvas un
Igaunijas NĪN kopapjoms 2018.gadā bija 0,2% no iekšzemes kopprodukta (IKP),
savukārt Latvijas NĪN kopapjoms ir 0,6% no IKP, atzīmē TM.
Saskaņā ar Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes datiem, 2019.gadā zvērinātu
tiesu izpildītāju lietvedībā reģistrētas 5257 izpildu lietas par piedziņu Rīgas
domes Pašvaldības ieņēmumu pārvaldes labā saistībā ar NĪN parādu, izmaiņu
nepieciešamību argumentē TM.
Jaunajām izmaiņām būtu jāstājas spēkā 2022.gada 1.janvārī, jo tad NĪN
aprēķināšanai sāks piemērot uz Ministru kabineta 2020.gada 18.februāra
noteikumu “Kadastrālās vērtēšanas noteikumi” pamata aprēķināto kadastrālo
vērtību bāzi.
Jau vēstīts, ka TM izstrādātā jaunā kadastrālās vērtēšanas sistēma paredz
speciālo vērtību un tās aprēķina principus, proti, individuālās apbūves zemei
nodokļa vajadzībām būs paredzētā speciāla vērtība.
Speciālās vērtēšanas noteikšanas princips paredz sadalīt zemes vienību trīs
daļās – zeme zem mājas, normatīvos noteiktā platība un pārējā platība. Katrai
zemes platībai paredzēts piemērot atšķirīgu vērtību. Līdz šim ticis noteikts,
ka individuālās apbūves zemei ir noteikta standartplatība, bet virsstandarta
platībai piemērojams speciāls samazinošs koeficients, proti, jo lielāka zemes
vienība, jo mazāka viena kvadrātmetra vērtība.
Savukārt daudzdzīvokļu māju apbūves zemei jaunā kārtība paredz ieviest
standartplatību, kas būs atkarīga no apbūves intensitātes un ēku stāvu skaita.
Attiecīgi standartplatībai tiks piemērota daudzdzīvokļu māju apbūves zemes
bāzes vērtība, bet platība, kas pārsniegs standartplatību, tiks vērtēta kā zaļā
zona. Paredzēts, ka jaunais regulējums uzlabos novērtējumus situācijās, kad
dzīvojamai ēkai piesaistīti lielāki zemes gabali nekā nepieciešams un tos
izmanto citu māju iedzīvotāji. Ministrijā uzsvēra, ka tas ir īpaši svarīgi
piespiedu nomu gadījumos.
Kadastra vērtību noteikšanai jaunajā kārtībā tāpat plānots ņemt vērā ēkas
būvniecības gadu. Būtiskas izmaiņas skars arī apbūves zonējumus, proti,
līdzšinējo trīs apbūves zonējumu vietā paredzēts izmantot tikai vienu. TM
skaidro, ka tas nepieciešams, jo sabiedrībai līdz šim ir bijis grūti
orientēties sadalītajos zonējumos. Savukārt lauksaimniecības zonējumā turpmāk
pagasta teritoriju varēs sadalīt vairākos zonējumos.
Foto: no arhīva
