Lai īstenotu psihoemocionālā atbalsta
pasākumus Covid-19 pandēmijas radīto seku mazināšanai, Izglītības un ministrija
(IZM) plāno organizēt supervīzijas pedagogiem, skolēnu vasaras nometnes, kā arī
mentālās veselības veicināšanas pasākumus skolām. Šim projektam kopumā
plānots 3,3 milj.eiro liels finansējums. Projekta aktivitātes tiks īstenotas
līdz pat gada beigām, informē ministrija.
Covid-19 pandēmija un valstī noteiktie drošības pasākumi saslimstības
ierobežošanai, attālinātais skolēnu mācību un vecāku darba process, ir
atstājuši ietekmi uz bērnu un ģimenes emocionālo labsajūtu, mentālo veselību,
skolēnu mācību rezultātiem, kā arī radījuši lielu slodzi daudziem vecākiem,
kuri apvienojuši darbu ar bērnu pieskatīšanu. Savukārt pedagogiem un izglītības
iestāžu vadītājiem nācies ilgstoši pielāgoties noteiktajiem ierobežojumiem,
mainot ikdienas ritmu un meklējot optimālus risinājumus mācību procesa
nodrošināšanai pastāvošo ierobežojumu ietvaros, kā arī atbalsta organizēšanā un
sniegšanā bērniem.
27. maijā valdība izskatīja IZM sagatavoto informatīvo ziņojumu
“Par psihoemocionālā atbalsta pasākumiem 2021.gadā Covid-19 pandēmijas radīto
seku mazināšanai”, atbalstot ministrijas piedāvātos risinājumus par atbalstu
bērnu un jauniešu vasaras nometņu organizēšanai, supervīzijām pedagogiem un
mentālās veselības veicināšanas pasākumiem skolā.
Projektā paredzēts atbalsts pārbaudītām un starptautiski plaši
pielietotām aktivitātēm, kuras sniedz nozīmīgu pienesumu psihoemocionālās
kompetences stiprināšanai, kā arī kompensē attālināto mācīšanās laiku, tādējādi
mazinot Covid-19 pandēmijas negatīvās sekas uz bērnu un pedagogu mentālo
veselību un spēju iekļauties izglītības procesā turpmāk.
Nometņu organizēšana
Vasaras nometnes plānotas kā viena no iespējām krīzes seku
mazināšanā, sniedzot atbalstu gan bērniem un jauniešiem prasmju un kompetenču
apguvē, gan arī viņu vecākiem. Kopumā plānots nodrošināt iespēju nometnēs
iesaistīties aptuveni 23 100 bērniem un jauniešiem, primāri veicinot sociālās
riska grupas bērnu un jauniešu iesaisti. Atbalsta apjoms nometņu organizēšanai
pašvaldībā tiks dalīts atbilstoši bērnu un jauniešu skaitam pašvaldībā.
Nometnēs tiks uzlabotas bērnu un jauniešu saskarsmes, sadarbības
un komunikācijas prasmes, psihoemocionālā labsajūta, tiks attīstītas dalībnieku
profesionālās prasmes un talanti, kā arī nodrošināta iespēja uzlabot mācību
satura un caurviju prasmes.
Supervīzijas pedagogiem
Covid-19 pandēmija ir negatīvi ietekmējusi visu Latvijas
sabiedrību, jo katrs ceturtais Latvijas iedzīvotājs ir tieši vai netieši
saistīts ar izglītību. Pandēmijas ietekmē ievērojami paaugstinājies pedagogu
stresa līmenis un izdegšanas riski, kas kopumā atstāj negatīvu ietekmi uz
pedagogu un pastarpināti arī skolēnu fizisko un garīgo veselību,
psihoemocionālo labklājību. Lai sniegtu pedagogiem psihoemocionālo atbalstu,
Izglītības un zinātnes ministrija sadarbībā ar Izglītības kvalitātes valsts
dienestu izstrādājusi priekšlikumus atbalsta programmai pedagogiem Covid-19
pandēmijas radīto seku mazināšanai.
Vairāku pasaules pētījumu rezultāti liecina, ka supervīzija ir
efektīvs un pat nepieciešams atbalsta līdzeklis, kura īstenošanas rezultātā
tiek apgūtas pašpalīdzības un pašvadības metodes un pieejas, attīstīta prasme
palīdzēt sev un citiem. Tāpat tiek apzināts izaugsmes potenciāls un attīstīts
jauns skatījums, kā rezultātā uzlabojas darba un attiecību kvalitāte, veidojas
labvēlīga izglītības vide, pozitīvi ietekmējot izglītības kvalitāti.
Līdz 2021.gada beigām katram Latvijas pedagogam tiks piedāvāta
iespēja piedalīties vienā grupas supervīzijā. Grupas supervīzijas pamatprincipi
paredz, ka grupā piedalās ne vairāk kā 10 pedagogu, turklāt, ievērojot
supervīzijas ētikas principus, tiek nodalīta izglītības iestādes vadītāju
(direktoru, direktora vietnieku, metodiķu) un pedagogu supervīzija.
Psihoemocionālās kompetences
stiprināšana skolās
Pandēmijas radītās psihoemocionālās sekas īpaši izteikti
izjutuši tieši jaunieši. 63% Latvijas jauniešu atzīst, ka pandēmijas laikā
pasliktinājusies viņu mentālā veselība. OECD uzsver, ka šobrīd ir izšķiroši
svarīgi iesaistīt jauniešus viņiem aktuālu izaicinājumu risināšanā, jo Covid-19
radītās sekas lielā mērā gulsies uz pašreizējās jauniešu paaudzes pleciem.
Jauniešu iesaiste formātā “jaunietis-jaunietim” var būt vislabākais
atbalsts.
Lai nodrošinātu, ka skolu kopienās veidojas jauniešu atbalsta
komanda un tiek ieviesti atbalsta rīki vienaudžu psihoemocionālās kompetences
un labbūtības uzlabošanā, Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra projekta
ietvaros plāno organizēt daudzveidīgus pasākumus. Projekts tiks sākts pēc
administratīvi teritoriālās reformas un notiks vairākos posmos, kur aktivitātes
plānotas pēctecīgi, savstarpēji papildinot viena otru.
Papildus mācībām un labbūtības ceļakartes – plāna izstrādei
katrai pašpārvaldes komandai būs iespēja pretendēt uz 1000 eiro lielu
finansējumu savas labbūtības ceļakartes – plāna ieviešanai. Šāda iniciatīva –
pašiem jauniešiem izstrādāt rīcības plānu un to ieviest savās skolās, saņemot
valsts finansējumu, ir unikāls notikums un veicinās ne tikai psihoemocionālās
kompetences, bet arī pilsoniskās līdzdalības prasmju attīstību jauniešu vidū
Latvijā.
Mācību galvenie mērķi ir attīstīt jauniešu-līderu
psihoemocionālo kompetenci, kā arī skolu komandām izstrādāt savas skolas
labbūtības ceļakarti – plānu, kas aptvers reālas, jauniešu pašu iniciētas
darbības, kas balstītas skolas vērtībās ar mērķi uzlabot skolu
psihoemocionālo vidi. Mācību saturs tiks izstrādāts sadarbībā ar mācību
vadītājiem, psihologiem un citu jomu ekspertiem.
Valdībā izskatītais informatīvais ziņojums “Par
psihoemocionālā atbalsta pasākumiem 2021.gadā Covid-19 pandēmijas radīto seku
mazināšanai” pieejams Ministru kabineta
tīmekļvietnē.
Foto: pixabay.com
