Samazinot medikamentu uzcenojuma apmēru,
atsevišķu aptieku pastāvēšana Latvijā varētu kļūt
problemātiska, atzīst zāļu ražotāji, vienlaikus norādot, ka
Latvijā būtu jāievieš līdzīga zāļu cenu aprēķina sistēma
kā Lietuvā un Igaunijā.
Zāļu ražotāja “Olainfarm”
Biznesa attīstības departamenta direktore Linda Litiņa norādīja,
ka šobrīd pastāvošā sistēma rada situāciju, kurā atšķirīgu
uzcenojumu dēļ gala pircējs Latvijā, Lietuvā un Igaunijā
iegādājas vienu un to pašu produktu par atšķirīgu gala cenu.
“Pozitīvi, ka beidzot tiek atklāti
turpināta diskusija par zāļu cenu aprēķināšanas sistēmu
atšķirībām Baltijā. Būtiskākās atšķirības cenas struktūrā
Baltijā rada dažādie lieltirgotavu un aptieku piemērotie
uzcenojumi, kā arī atšķirīgais pievienotās vērtības nodoklis
(PVN). Svarīgi zāļu cenu jautājumu skatīt kontekstā ar
dažādajiem medikamentu kompensācijas principiem visās Baltijas
valstīs,” sacīja Litiņa.
Pēc viņas teiktā, lai noslēgtos
gadiem ilgā diskusija, Latvijā jāievieš līdzīga zāļu cenu
aprēķina sistēma kā Lietuvā un Igaunijā. “Vienlīdzības
principos balstīta medikamenta cenas aprēķina sistēma sniegtu
iespēju piemērot vienotu, adekvātu cenu politiku Baltijā,”
pauda Litiņa.
Savukārt zāļu ražotāja “Grindeks”
valdes priekšsēdētāja padomnieks nozares politikas jautājumos
Egils Einārs Jurševics minēja, ka pagājušā gada un šā gada
sākumā Veselības ministrija veica analīzi par zāļu cenu
veidošanas principiem Baltijas valstīs, secinot, ka tieši
piecenojumu atšķirības vairumā gadījumu ir pamatā augstākām
zāļu cenām Latvijas aptiekās.
Tāpat viņš norādīja, ka šogad
pavasarī, pēc Veselības ministrijas ierosinājuma, tika izveidota
darba grupa ar mērķi izstrādāt modeli, kas būtu piemērots
dažādu situāciju modelēšanai, lai iegūtu maksimāli efektīvāku
variantu, kas uzlabotu zāļu pieejamību iedzīvotājiem. Darba
grupa darbu beidza septembrī un pašreiz Veselības ministrijā
notiek dažādu situāciju modelēšana.
“Nozares pārstāvji ir izteikuši
virkni priekšlikumu zāļu pieejamības veicināšanai, piemēram,
vienāda piecenojuma noteikšana gan valsts kompensējamām zālēm,
gan nekompensējamām, gan PVN samazināšana vai atcelšana recepšu
zālēm, gan piecenojuma piemērošana zāļu iepakojuma vienībai,
nevis procentos no cenas, kā tas noteikts pašreiz,” pauda
Jurševics.
Viņš arī atzīmēja, ka kompensējamo
zāļu grupā cenu atšķirības ar kaimiņvalstīm pamatā ir uz PVN
starpības rēķina, jo valsts noteiktie normatīvi paredz cenu
salīdzinājumu ar septiņām Eiropas Savienības valstīm, tostarp
ar Lietuvu un Igauniju, un nosaka prasību, ka zāļu cena nedrīkst
pārsniegt otras lētākās cenu šajās valstīs. Ārpus
kompensācijas un sevišķi bezrecepšu zāļu grupā atšķirības
ir izteiktākas – Latvijā lielākoties ir augstākas cenas.
“Meklējot labāko risinājumu
piecenojumu sistēmā, samazinot piecenojuma apmēru, varētu kļūt
problemātiska atsevišķu aptieku pastāvēšana. Īpaši to
aptieku, kas neietilpst aptieku ķēdēs – tā saucamās
neatkarīgās aptiekas. Tās nereti ir lauku reģionu aptiekas ar
nelielu apgrozījumu,” atzina Jurševics.
Tāpat viņš norādīja, ka Veselības
ministrija līdz šim vēl nav nākusi klajā ar konkrētiem
priekšlikumiem par piecenojumu apspriešanu. “Uzdevums nav
vienkāršs un Veselības ministrijas pastāvīgi kontaktējas ar
nozares nevalstiskajām organizācijām jautājumos par zāļu
pieejamību iedzīvotājiem. Joprojām kā būtiskāko problēmu zāļu
pieejamībā uzskatām nepietiekamo valsts finansējumu kompensējamo
zāļu nodrošināšanai iedzīvotājiem,” sacīja Jurševics.
Jau vēstīts, ka Konkurences padome
secinājusi, ka Latvijā ir patērētājiem nelabvēlīgākais zāļu
cenu veidošanas mehānisms Baltijas valstīs. Gala cenas, par kādām
patērētāji iegādājas zāles, veidojas no ražotāja cenas,
lieltirgotavas jeb vairumtirgotāja uzcenojuma, aptiekas uzcenojuma
un pievienotās vērtības nodokļa (PVN).
Baltijas valstīs būtiskākās
atšķirības cenas struktūrā rada lieltirgotavu un aptieku
piemērotie uzcenojumi, kā arī PVN, kas Latvijā zālēm ir 12%,
Igaunijā – 9%, bet Lietuvā – 5%. Latvijā uzcenojumi veidojas,
lieltirgotavām piemērojot pieaugošu procentuālu uzcenojumu
ražotāju cenai, kamēr aptiekām – lieltirgotavas cenai.
Lietuvā un Igaunijā abiem uzcenojumiem, sasniedzot konkrētu summu,
ir noteikti tā saucamie griesti, kas, pieaugot ražotāju cenai,
neļauj gala cenām būtiski palielināties. Uzcenojuma griesti
Latvijā ir noteikti tikai aptiekām attiecībā uz valsts
kompensējamiem medikamentiem, proti, no lieltirgotavas cenas 71,14
eiro aptieku uzcenojums kļūst nemainīgs – 6,05 eiro.
Foto: no arhīva
