Paredzēts, ka līdz 1.augustam Veselības ministrijas
slimnīcu līmeņu reformas darba grupa izstrādās ziņojumu, pēc kura tiks sāktas
sarunas ar ārstniecības iestādēm un pašvaldībām, aģentūrai LETA pastāstīja
Veselības inspekcijas vadītājas vietniece veselības aprūpē Anita Slokenberga.
Darba grupas turpmākajā darbībā tiks veikts datu
apkopojums par katru slimnīcu, vadoties pēc Slimību profilakses un kontroles
centra, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam un Nacionālā veselības
dienesta sniegtās informācijas, kā rezultātā tiks pārskatīta katras
ārstniecības iestādes atbilstība tās līmenim. Savukārt pēc datu analīzes tiks
pārskatīts pakalpojumu izvietojums.
Viens no novērojumiem, kas izriet no inspekcijas
sākotnējā izvērtējuma, ir, ka ceturtā līmeņa slimnīcās uzņemšanas nodaļas
pacienta izmaksas sasniedz 90 eiro, bet zemāka, trešā līmeņa slimnīcās – jau
160 eiro. Savukārt otrā līmeņa slimnīcās viens uzņemšanas nodaļas pacients
izmaksā 266 eiro, kas ir teju trīsreiz vairāk nekā ceturtā līmeņa iestādēs.
Slokenberga skaidroja, ka šāda atšķirība veidojas, jo,
balstoties uz Ministru kabineta noteikumos atrunāto kārtību, viena uzņemšanas
nodaļas pacienta izmaksas ietekmē arī ārstniecības iestādes speciālistu skaits.
Tādējādi, slimnīcās, kurās speciālistu īpatsvars pret pacientu skaitu ir
relatīvi lielāks arī viena uzņemšanas nodaļas pacienta izmaksas būtu lielākas.
“Zemāka līmeņa slimnīcās nav tik daudz pacientu
uz vienu slodzi, tāpēc vienam pacientam var tikt veltīts vairāk laika,”
skaidrojot šo izmaksu atšķirības, norāda Slokenberga.
Tādējādi, izvērtējot šīs atšķirības, būtisks rādītājs
esot uzņemšanas un neatliekamās palīdzības nodaļu pieejamo speciālistu daudzums
un pacientu skaits uz vienu ārsta slodzi. Minēto apliecina arī VI izvērtējumā
secinātais, proti, ka otrā līmeņa slimnīcās pacientu skaits uz vienu ārsta
slodzi ir 62, trešā līmeņa – 71, bet ceturtā līmeņa slimnīcās – 89.
Jau ziņots, ka veselības ministre Ilze Viņķele (AP)
iepriekš paziņoja, ka zemāka līmeņa slimnīcas Latvijā faktiski nesniedz
atsevišķus tajās paredzētos veselības aprūpes pakalpojumus, tāpēc ar
pašvaldībām un slimnīcām līdz rudenim tiks diskutēts par šo iestāžu profila
maiņu.
Plānots, ka līdz 1.oktobrim Veselības ministrija
pieņems lēmumus par slimnīcu līmeņu maiņu, bet gada beigās Veselības ministrija
iesniegs grozījumus normatīvajos aktos slimnīcu līmeņu reformas īstenošanai.
“Manuprāt, šis ir gadījums, kad var teikt, ka
skaitļi runā paši par sevi,” pēc ziņojuma prezentēšanas valdības sēdē
izteicās Viņķele.
Foto: no arhīva
