Neskatoties uz
progresu divdesmit gadu garumā, pēdējos gadus Latvijā vērojama
pretēja tendence – ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo
skaits ir pieaudzis, tādējādi, salīdzinot ar citām Eiropas
Savienības (ES) dalībvalstīm, braukt pa Latvijas ceļiem joprojām
ir bīstamāk, pauda Satiksmes ministrijas Autoceļu infrastruktūras
departamenta direktors Tālivaldis Vectirāns.
Viņš pauda, ka to
spilgti apliecina pagājušās nedēļas traģēdijas – desmit bojā
gājušie un izpostītas neskaitāmas dzīves tuviniekiem ir ļoti
augsta cena, ko maksāt par bezatbildīgu braukšanu.
“Drošība uz
ceļiem, pirmkārt, ir atkarīga no satiksmes dalībniekiem un to
rīcības. Braucējiem ir jābūt atbildīgiem, ceļš ar divām
brauktuvēm mainās uz ceļu ar vienu brauktuvi un attiecīgi
jānovērtē, vai citu braucēju apdzīšana nav pārāk liels risks.
Ja nesekosim līdz situācijas izmaiņām uz ceļa, nespēsim nokļūt
sveiki veseli galapunktā,” komentēja Vectirāns.
Satiksmes ministrijā
skaidroja, ka pēdējo divdesmit gadu laikā ceļu satiksmes
negadījumu skaits Latvijā ir ievērojami samazinājies – 2000.gadā
cieta 265 cilvēki uz miljonu iedzīvotāju, bet 2020.gadā – gandrīz
četras reizes mazāk – 69 cilvēki. Kopumā situācija Latvijā
pēdējo 20 gadu laikā, vērtējot pēc ceļa negadījumos bojā
gājušo skaita samazinājuma, ir uzlabojusies. Vienlaikus 2020.gadā
pēc ceļu satiksmes negadījumos bojā gājušo skaita Latvija ir
ierindojusies otrajā vietā ES, sasniedzot antirekordu. Tādējādi
ceļu satiksmes drošības uzlabošana Latvijā ir kļuvusi par vēl
lielāku izaicinājumu, lai ES sasniegtu kopīgo mērķi – neviens
bojāgājušais un smagi ievainotais uz Eiropas ceļiem vēlākais
2050.gadā.
“Latvijas
mērķis ir līdz 2030.gadam par 50% samazināt ceļu satiksmes
negadījumos bojā gājušo skaitu un par 50% samazināt ceļu
satiksmes negadījumos gūto nopietnu traumu skaitu. Tas ir liels
izaicinājums, kas prasīs gan sabiedrības, gan valsts un pašvaldību
attieksmes pieejas maiņu, ieviešot tā saukto “nulles vīziju”.
Ņemot vērā pēdējās nedēļas traģēdijas, redzams, ka
ievērojami lielāks izaicinājums ir veicināt sabiedrības izpratni
par problēmas nopietnību, personīgas atbildības uzņemšanos un
braukšanas paradumu maiņu,” norādīja Vectirāns.
Satiksmes ministrijā
pauda, ka šogad satiksmes drošības uzlabošanai un ceļiem ir
īstenoti vai tiks īstenoti projekti, tostarp ribjoslas uz valsts
galvenā autoceļā A3 Inčukalns-Valmiera-Igaunijas robeža (Valka)
un gājēju un velosipēdu ceļa izveide Murjāņos, autobusu
pieturas un gājēju ceļa izbūve uz valsts galvenā autoceļa A5
Rīgas apvedceļa (Salaspils-Babīte) Beberbeķos, satiksmes
mierināšanas projekts uz valsts galvenā autoceļa A1 Rīga
(Baltezers)-Igaunijas robeža (Ainaži) Ādažos, gājēju un
velosipēdu ceļa izbūve uz valsts reģionālā autoceļa P95
Jelgava-Tērvete-Lietuvas robeža (Žagare) Svētē, uzlabota
satiksmes drošība uz piecām gājēju pārejām. Tāpat tiek
īstenotas sociālās kampaņas, sabiedrības sapratnes veicināšanai
par satiksmes drošību – “Dārgs prieks”, “Brauc ar
galvu”, “Neredzi ceļu? Neapdzen!”.
Foto: no arhīva
