Satraucoties par risku lauku teritoriju iedzīvotāju pārstāvībai,
Jelgavas novada deputāti aicina saglabāt republikas nozīmes pilsētas statusu
arī Jelgavai, nepievienojot to jaunveidojamajam Jelgavas novadam.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības
ministrijas (VARAM) piedāvājums paredz apvienot Jelgavas novadu, Jelgavas
pilsētu un Ozolnieku novadu.
Jelgavas novada pašvaldības Sabiedrisko attiecību
nodaļas vadītāja Dace Kaņepone skaidroja, ka ceturtdien ārkārtas domes sēdē
deputāti pieņēmuši lēmumu lūgt Valsts prezidentam, Saeimas frakcijām,
premjeram, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram, tiesībsargam
un Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai iesniegt parlamentam
priekšlikumu grozījumiem Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu
likumprojektā, atstājot Jelgavai republikas nozīmes pilsētas statusu un
attiecīgi saglabājot tās nošķīrumu no Jelgavas novada.
Sēdē piedalījās arī Ozolnieku novada domes deputāti,
kuriem ir līdzīgs redzējums par jaunas administratīvās vienības saimnieciskas
un ekonomiskas attīstības potenciālu. Jelgavas iekļaušana šādā administratīvā
vienībā viennozīmīgi būtu drauds lauku teritoriju līdzsvarotai attīstībai,
uzskata abu vietvaru pārstāvji.
Kā skaidroja Kaņepone, šāds lēmums Jelgavas novada
domei tapis, ņemot vērā vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra
Jura Pūces (AP) publiski paustos komentārus, ka ministrija nav saņēmusi
konstruktīvu risinājumu vai piedāvājumu no Jelgavas novada, Jelgavas pilsētas
un Ozolnieku novada, lai gan visas trīs pašvaldības vairākkārt vērsušās
ministrijā, aicinot ņemt vērā to argumentus un ierosinājumus izmaiņām
ministrijas piedāvātajā teritoriālās reformas modelī.
Jelgavas novada pašvaldība uzskata, ka VARAM un
Ministru kabinets, sagatavojot likumprojektu, nav vērtējis un ņēmis vērā ne
novada pašvaldības, ne Jelgavas pašvaldības, ne Ozolnieku novada pašvaldības
viedokli, par vienādām situācijām pieņemot atšķirīgus lēmumus.
Jelgavas novada pašvaldība atgādina, ka jau vasarā
kopā ar Daugavpils, Rēzeknes un Ventspils novadu pašvaldībām aicināja lauku
teritoriju novadus neapvienot ar republikas nozīmes pilsētām. Vēlāk Jelgavas
dome pieņēma lēmumu neatbalstīt plānoto reformu.
Kad tika paziņots, ka republikas pilsētas statuss tiks
saglabāts Liepājai, Rēzeknei un Daugavpilij, Jelgavas novada pašvaldība
aicināja valdību ievērot vienotus kritērijus un argumentus identiskās
situācijās, līdzvērtīgās pozīcijās ar Daugavpils novadu, Liepājas novadu un
Rēzeknes novadu iekļaujot arī Jelgavas novadu.
Jelgavas novada pašvaldībai nav saprotams, kāpēc
minētie grozījumi nav mainījuši likumprojektā arī plānotā Jelgavas novada
teritoriju, sacīja Kaņepone.
Viņa uzsvēra, ka Jelgavas novadā uz 2019.gada 1.jūliju
ir 23 496 iedzīvotāji, un tas pilnībā spējot veikt tai ar likumu uzticētās
funkcijas.
“Jelgavas pilsētas, kurā ir 60 764 iedzīvotāji,
iekļaušana Jelgavas novada sastāvā nepārprotami radītu risku lauku teritoriju
iedzīvotāju pārstāvībai Jelgavas novada domē, uz ko Jelgavas novada pašvaldība
vairākkārt tika tieši norādījusi,” teica Kaņepone.
Vietvara uzskata, ka Jelgavas novads atrodas vienādā
situācijā ar lauku teritorijām, kas robežojas ar Daugavpili, Rēzekni un
Liepāju, tāpēc likumdevējam, izdodot likumu, ir jāievēro tiesiskās vienlīdzības
un līdztiesības principi. Likumprojekta sagatavotāji neesot norādījuši
atšķirīgas attieksmes piemērošanas saprātīgus iemeslus, leģitīmu mērķi un
samērīgumu, uzskata Jelgavas novadā.
Kaņepone arī piebilda, ka Jelgavas novada pašvaldības
pārstāvji piektdien tikās ar frakcijās neietilpstošajiem Saeimas deputātiem,
kas bija atsaukušies uz aicinājumu un ieradušies uzklausīt novada principiālo
nostāju teritoriālās reformas ietvaros panākt novada nošķirtību no Jelgavas
pilsētas.
Uz tikšanos bija ieradies Didzis Šmits, Linda Liepiņa
un Karina Sprūde. Jelgavas novada pašvaldības administrācijas un domes
pārstāvji aicināja Saeimas deputātus kļūt par “lobijiem” vienlīdzīgu
kritēriju piemērošanā Jelgavas novadam tikpat lielā mērā kā Daugavpils novadam
un Rēzeknes novadam, pieņemot jauno Administratīvo teritoriju un apdzīvoto
lietu likumu.
Jau ziņots, ka Saeima ceturtdien izskatīšanai
parlamenta Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā nodevusi grozījumus
Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā, kas piedāvā reformas
rezultātā 119 pašvaldību vietā Latvijā izveidot 39 vietvaras.
Likumprojekts paredz izveidot 34 novadus, kā arī
saglabāt republikas pilsētas statusu Rīgai, Jūrmalai, Daugavpilij, Liepājai un
Rēzeknei. Attiecīgi plānots, ka reforma neskars minētās piecas republikas
pilsētas un arī četrus novadus – Alūksnes, Gulbenes, Līvānu un Salaspils
novadus.
Vienlaikus, lai nodrošinātu Olaines novada ģeogrāfisku
vienotību, likumprojektā arī ietverts punkts, kas uzdod Olaines un Ķekavas
novadu pašvaldībām vienoties par robežas grozīšanu.
Tāpat vēstīts, ka Jelgavas mērs Andris Rāviņš (ZZS) ir
nosūtījis vēstuli Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam (JV) un Pūcem ar
aicinājumu izvērtēt vienlīdzības un taisnīguma principus attiecībā uz
republikas lielajām pilsētām, realizējot administratīvi teritoriālo reformu.
Ņemot vērā pēdējās izmaiņas VARAM paziņojumā par triju
pilsētu – Daugavpils, Liepājas un Rēzeknes – republikas nozīmes pilsētu statusa
saglabāšanu, Rāviņš vēstulē vērš uzmanību, ka Jelgava ir ceturtā lielākā
pilsēta ar 60 000 iedzīvotāju. Tā atbilst visiem VARAM definētajiem
kritērijiem, lai saglabātu republikas nozīmes pilsētas statusu un pastāvētu kā
patstāvīga administratīvā teritorija, uzskata domes vadītājs.
“Lūdzam ņemt vērā 60 000 jelgavnieku vēlmi arī
turpmāk dzīvot republikas nozīmes pilsētā, kuras izveidošanai ir dziļi
vēsturiskas saknes un nozīmīga loma Latvijas brīvības cīņās,” vēstulē pauž
pilsētas mērs.
Foto: no arhīva
