Šogad Covid-19 epidemioloģiskās situācijas dēļ nav plānots rīkot
plašāku formālu Zolitūdes traģēdijas piemiņas pasākumu, aģentūrai sacīja
biedrības “Zolitūde 21.11.” valdes pilnvarotā pārstāve, Saeimas
deputāte Regīna Ločmele (S).
Viņa skaidroja, ka šodien nekāds oficiāls, publisks
pasākums nav plānots, lai arī cietušie un biedrības pārstāvji šodien dosies pie
pagaidu pieminekļa, lai tur noliktu sveces, ziedus un klusumā pieminētu
traģēdijā bojāgājušos.
Plānots, ka cietušie un “Zolitūde 21.11.”
biedri tiksies pulksten 17.30, lai pulksten 17.44 aizvadītu piemiņas mirkli, jo
tieši šajā laikā pirms septiņiem gadiem notika pirmais iebrukums.
Ločmele atgādināja, ka arī pērn biedrība nerīkoja
publisko pasākumu, protestējot pret sprieduma neesamību Zolitūdes
krimināllietā. Savukārt šogad pasākumu nolemts nerīkot un neaicināt cilvēkus uz
šo piemiņas brīdi epidemioloģisku apsvērumu dēļ.
“Uzskatām, ka ikviens, kurš uzskata par
nepieciešamu pieminēt bojāgājušos, var šodien to izdarīt. Laukums ļauj
izvietoties daudz cilvēkiem, bet tas būs neformāls piemiņas brīdis,”
piebilda Saeimas deputāte.
Vienlaikus politiķe norādīja, ka attiecībā uz piemiņas
vietas izveidošanu biedrība saņēmusi jaunas ziņas. Viņa stāstīja, ka pērn biedrība
un igauņu uzņēmums SIA “Prana property”, kuram pieder īpašumi
Zolitūdes traģēdijas vietā, panāca vienošanos par piemiņas vietas izveidi, un
igauņi no savas puses “esot visu izdarījuši”.
Šopavasar zeme esot sadalīta, un saņemts Rīgas
pašvaldības rīkojums, kurā platība atzīta par pietiekamu, lai izvietotu
piemiņas vietu. Kā politiķi esot informējuši Igaunijas uzņēmēji, šobrīd
jārīkojas Rīgas pilsētas pašvaldībai, jo tai būtu jārīko skiču konkurss par to,
kā šī vieta izskatīsies.
Ločmele cer, ka jaunā Rīgas dome un mērs pieņems
attiecīgus lēmumus, kā arī uzaicinās biedrības pārstāvjus uz tikšanos, lai
saskaņotu konkursa nolikumu. Ločmele vēlas, lai arī cietušo intereses būtu
pārstāvētas.
2013.gada 21.novembrī, Zolitūdē sabrūkot lielveikalam
“Maxima”, dzīvību zaudēja 54 cilvēki, bet vairāki desmiti guva smagus
ievainojumus.
Būveksperti secināja, ka traģēdija notika, jo bija
nepareizi aprēķinātas jumta konstrukciju slodzes, tādēļ tas iegruva.
Prokuratūra deviņām personām apsūdzības uzrādīja par būvniecības noteikumu
pārkāpšanu, valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, nonāvēšanu aiz
neuzmanības un darba aizsardzības noteikumu pārkāpšanu.
Tomēr Zolitūdes traģēdijas krimināllietā par vainīgu
tika atzīta viena persona, jo, izvērtējot lietā esošos pierādījumus, tiesa
konstatēja, ka pret pārējiem lietā apsūdzētājiem ir taisāms attaisnojošs
spriedums, jo viņu rīcībā nevarēja saskatīt prokuratūras inkriminētos
noziegumus, 17.novembrī preses konferencē par Zolitūdes traģēdijas tiesas
spriedumu sacīja tiesnesis Erlens Ernstsons.
Tiesnesis uzsvēra, ka no deviņām fiziskām personām
notiesāts tikai viens apsūdzētais, jo tiesa nevarēja izvērtēt, kuras normas
pārējie apsūdzētie nevarēja ievērot vai izpildīt. “Vērtējot tiesā sniegtās
ekspertīzes, izkristalizējas, ka galvenais jeb tiešais cēlonis veikala
sabrukšanai bija nepareizs kopnes apakšējā mezgla aprēķins, līdz ar to,
prokuratūra nebija sniegusi pierādījumus, vai citas nu jau attaisnotās personas
ir vainīgas pie šī cēloņa,” sacīja Ernstsons.
Līdzīgu iemeslu dēļ kriminālprocess tika izbeigts pret
piecām juridiskām personām. Tiesnese Anita Grāvīte norādīja, ka šīs apsūdzības
tika noraidītas, jo visām juridiskām personām, izņemot SIA “Maxima
Latvija”, bija inkriminēts tas, ka viņu interesēs apsūdzētās attiecīgās fiziskās
personas ir pārkāpušas celtņu celtniecības normas un noteikumus.
“Juridiskām personām noziedzīgie nodarījumi par celtniecības normu
neievērošanu tika inkriminēti aiz neuzmanības, līdz ar to, tīri teorētiski būtu
grūti iedomāties, ka kāds aiz neuzmanības izdarīts noziedzības nodarījums
varētu būt izdarīts juridiskās personas interesēs,” sacīja tiesnese.
Tiesneši vērsa uzmanību, ka tiesas spriedums norāda uz
to, ka 2013.gadā esošais būvniecības tiesiskais regulējums bija ar vairākām
nepilnībām. “Iepriekš bija pieļaujama situācija, kad jau pēc būvvaldē
akceptētā projekta, tā īstenošanas gaitā būvprojekta vadītājam bija iespēja
mainīt būves risinājumus. Šādas izmaiņas arī noveda pie ēkas sabrukšanas,”
uzsvēra Ernstsons.
Tiesa norādīja, ka pašlaik saņemts viens iesniegums
par prasību pagarināt pārsūdzēšanas termiņu, kas sastāda 20 dienas kopš pilna
nolēmuma publicēšanas.
Foto: pixabay.com
