Sausuma un karstuma ietekmē dārzeņu
raža Latvijā atsevišķos laukos var sarukt līdz pat 50% apmērā
salīdzinājumā ar plānoto ražas apmēru, kāds būtu bijis
normālos laika apstākļos, atzīst kooperatīva “Mūsmāju
dārzeņu” vadītāja Edīte Strazdiņa.
“Nodrošinot barības vielas
augiem, plānojam, cik daudz ražas gribam saņemt no hektāra zemes,
plānojam augu biezību un, stādot dārzeņus uz lauka, rēķinām,
cik liela raža ienāksies pie salīdzinoši normāliem apstākļiem.
Aprēķinot to, kā augi ir pabaroti un apkopti, principā, tie ir
zaudējumi šogad,” sprieda Strazdiņa, paužot cerību, ka
nesekos vēl viens ilgstoša sausuma mēnesis, kas situāciju uz
laukiem padarītu dramatisku. Mitruma trūkst visā Latvijā, sevišķi
Vidzemē un Pierīgā, kā arī Kurzemē, uzsvēra Strazdiņa.
Viņa piebilda, ka nokrišņi līdz šim
jūnijā un jūlijā nav devuši zemei vēlamo veldzi, lai dārzeņi
pietiekami atkoptos no piedzīvotā sausuma. “Ar tiem dažiem
varbūt mazliet spēcīgākajiem lietiem, kas ir bijuši, nav
pieticis, lai ūdens nokļūtu līdz sakņu sistēmai. Lai arī
vietām augsnes virsējā daļa ir samitrināta, apkārt esošā
sausuma dēļ ūdens ļoti ātri iztvaiko un augiem joprojām daudz
par maz uzlijis lietus. Augsne ir salīdzinoši ļoti sausa, lauki
nav pilnīgi iznīkuši, bet dārzeņi attīstās lēnām. Ir
skaidrs, ka apmēram 30% un dažviet līdz pat 50% apmērā būs
ražas zudumi salīdzinājumā ar plānoto ražas apmēru,”
sacīja kooperatīva vadītāja.
Strazdiņa piebilda, ka līdz šim
izaugušie kāposti ir daudz trauslāki nekā tiem bija jābūt un
dažviet sausuma dēļ tie draud pārsprāgt, ja gatavos neizdoties
pietiekami ātri notirgot. Līdzīga situācija ir ar ziedkāpostiem,
kuriem galviņas attīstījušās salīdzinoši mazas un līdz ar to
kvalitāte ir zemāka. Lai arī jūlijā gandrīz visiem veikaliem
bija jābūt pilniem ar vietējo preci, šogad tā nav. Veikalos gan
ir pieejami vietējie burkāni un pašmāju jaunie kartupeļi, kuru
raža ir zemāka, kā arī kāposti. Salīdzinoši pietiekamā apmērā
ir zirņi un pupas, kas ir ātraudzīgi un kuriem raža padodas
mazliet labāka nekā tas būtu gaidāms lietū. Tikmēr kabači un
cukīni attīstījušies labi, jo liela daļa no laukiem, kuros tos
audzē, ir aprīkoti ar laistīšanas iekārtām vai tiek stādīti
uz melnās plēves, līdz ar to tos ir vieglāk pasargāt no sausuma.
Ir arī dārzeņi, kuru trūkst.
Strazdiņa piebilda, ka papildus draudus
rada tas, vai lēnāk sadīgušās kultūras, it īpaši burkāni,
paspēs pietiekami attīstīties, iekams uznāks aukstums. “Ja
rudenī ir slikti apstākļi, ātri iestājas aukstums, šo ražu var
neiegūt vispār,” viņa sacīja.
Strazdiņa arī norādīja, ka Latvijā
nav tehnisku iespēju ilgstošā sausuma nodrošināt tik daudz
ūdens, lai varētu laistīt laukus nepieciešamajā apmērā karstos
laika apstākļos. “Tad ir jātaisa papildus ļoti spēcīgi
dziļurbumi. Esošajiem dziļurbumiem, runājot par tādiem
ūdensvadiem, kas ir tuvumā ciemiem un pilsētām, nekur nav
iespējams pieslēgties vai tādā apmērā dabūt ūdeni, lai laukus
laistītu,” teica kooperatīva vadītāja.
Informācija “Firmas.lv”
liecina, ka 2017.gadā “Mūsmāju dārzeņi” strādāja ar
4,102 miljonu eiro apgrozījumu un 285 276 eiro zaudējumiem.
Kooperatīvs “Mūsmāju dārzeņi”
reģistrēts 2006.gadā un apvieno SIA “Dimdiņi Agro”, SIA
“Sigro”, kā arī zemnieku saimniecības “Galiņi”,
“Bračas”, “Dārzi”, “Zūmaņi”,
“Sīļi”, “Sviķi”, “Īskāji”,
“Kliblapsas” un Artūru Kimu.
Foto: no arhīva
