Ap piecdesmit zinātkāro, kuru vidū bija ne
tikai dobelnieki, bet arī jelgavnieki, šajās Eiropas kultūras mantojuma dienās
izmantoja izdevību Dobeles pilsdrupās tikties ar vēsturnieku un arheologu Andri
Tomašūnu. Viņš jau kopš 2016. gada šajā vietā veic arheoloģisko izpēti.
Beidzamos divus gadus arheologa darbs šeit saistīts ar to, ka Dobeles Livonijas
ordeņa pilsdrupās turpinās ar ES līdzekļiem līdzfinansēti būvdarbi. Proti, tiek
konservēti senie mūri, restaurēta daļa no vecās Livonijas ordeņa laika pils
konventa ēkas, kā arī izbūvēta multifunkcionāla izstāžu zāle un skatu laukums.
A.Tomašūns veic šo būvdarbu arheoloģisko uzraudzību. Šogad viņam izdevies
atklāt ap 75 kvadrātmetrus lielu neskartu laukumu ar kultūrslāni no 13. un 14.
gadsimta, kas stāsta par senajiem zemgaļiem Krusta karu laikā. Arheoloģisko atradumu
vidū ir gredzeni, saktas, zvārgulīši, piekariņi, krelles, sprādzes,
spieķadatas, šķēpu gali, arbaleta bultas, īlens, adatas, atslēga, smilšakmens
galodas fragmenti, makšķerāķis, svina gremdiņi un pat pārogļojušies lazdu
rieksti, kopā – ap diviem tūkstošiem priekšmetu vai to fragmentu.
Izmanto
iespēju meklēt senču pili
“Livonijas ordeņa un Kurzemes hercoga laika pilsdrupas vēl
šobaltdien Dobelē ir redzamas. Bet, kur atradās seno zemgaļu koka pils, vēl
arvien ir mīkla. Tāpēc svarīga ir jebkura iespēja ar arheoloģiskām metodēm
izpētīt kultūrslāni, kas izveidojies pilskalnā. Zināms, ka konventa sētā lielus
izpētes darbus 19. gadsimta beigās ir veikuši Karls Bojs un Augusts
Bīlenšteins, tāpēc atrast tik pārraktā vietā neskartu apmēram 75 kvadrātmetrus
lielu kultūrslāni tiešām bija brīnums,” stāsta A.Tomašūns.
Visu rakstu lasiet 1.oktobra “Zemgales Ziņās”
Foto: Gaitis Grūtups
