Šoruden
1. septembrī darbu skolā sāks 23 jauni programmas “Iespējamā misija” pedagogi, no kuriem viens strādās Jelgavas Valsts
ģimnāzijā, bet otrs Ozolnieku vidusskolā, informē programmas
pārstāve Indra Zomerovska.
Kārlis
Daģis Valsts ģimnāzijā mācīs fiziku. Kārlis Rīgas Tehniskajā
universitātē ir ieguvis bakalaura grādu vides zinātnēs un
pašlaik maģistrantūrā studē siltuma, gāzes un ūdens
tehnoloģiju programmā. Viņš ne vienu gadu vien darbojies kā
jauniešu vasaras nometnes audzinātājs un pēcpusdienu nodarbību
vadītājs. Bijis arī kaltes meistars, rūpējoties par graudu
kaltes efektivitāti un uzlabojot tās procesus tā, lai galaprodukts
– graudi – būtu vēl kvalitatīvāki. Organizējis Latvijas šaha
čempionāta Zemgales atlases turnīrus, kā arī strādājis par
fizikas laborantu, kur sagatavojis un labojis iekārtas, lai skolēni
fizikas stundās varētu efektīvi strādāt. Viņu interesē sports,
tai skaitā arī šahs, medības, kā arī viņš nebaidās no lauku
un dārza darbiem.
Strādājot
birojā un lauksaimniecības nozarē, Kārlis nav justies kā savā
ādā. Taču, spēkus veltot brīvprātīgajā darbā jauniešu
vasaras nometnē, viņš sapratis – “darbs ar jauniešiem varētu
būt mans dzīves izaicinājums. Strādājot nometnē, uzkrāju
pozitīvu enerģiju, kas ļāva visa gada garumā saglabāt
pozitīvismu un radošu attieksmi”.
Lai
īstenotu svaigas idejas un aizrautu skolēnus, Kārlis savās
stundās vēlētos iesaistīt tehnoloģijas. Taču viņa skolēniem
jāgūst pieredze, ka viedierīces var būt ne tikai instruments
izklaidei, bet arī spēcīgs rīks izaugsmē un sniegt plašas
iespējās pasaules mērogā. Kārlis rūpēsies, lai viņa skolēni
par savā dzīvē notiekošo jautā, pēta un nonāk līdz dziļai
izpratnei. “Novēlu visiem skolēniem atrast sevī spēku un
drosmi, kas ļauj pārkāpt savai komforta zonai un iedvesmoties
paveikt ko tādu, kas pašam šķiet neiespējams!”
Savukārt
Lelde Lulle Ozolnieku vidusskolā mācīs sociālās zinības. Lelde
biznesa augstskolā “Turība” ir ieguvusi bakalaura grādu
sabiedriskajās attiecībās. Viņa studiju laikā aktīvi
darbojusies augstskolas pašpārvaldē, kur kopusi sabiedrisko
attiecību virzienu. Kā brīvprātīgā strādājusi pasākumu
aģentūrā, vadījusi projektus gan Starptautiskā konferencē, gan
Latvijas skolēnu “stop-motion” filmu konkursā. Bijusi arī
audzinātāja bērnu nometnēs un sākumskolas skolotāja Ozolnieku
vidusskolā, kur īpaši rūpējusies, lai viņas klases kultūrā
vieta būtu katra skolēna mērķiem, viedokļiem un individuālajai
personībai.
“’Man
patīk gan sevi, gan arī citus izglītot, tādēļ apjausma, ka
izglītība ir joma, kurā vēlos sevi ieguldīt, atnāca jau
bērnībā, kad mācīju lelles, kaķus un kaimiņu bērnus,”
stāsta Lelde. Skolas laikā viņa arvien vairāk apzinājusies, ka
vēlas kļūt par skolotāju, un tas nav mainījies. Sapnis par
skolotājas profesiju Leldei nav zudis vēl līdz šai dienai.
Jaunā
skolotāja atzīst, ka ne velti dzīvē satiekam daudz un dažādu
cilvēku – no katra kaut ko var mācīties. “Sākumskolā mani
iedvesmoja klases audzinātāja, kura vienmēr bija kā otrā mamma
saviem audzēkņiem. Brīžiem likās, kā viņa visu var pagūt –
mācīt un mācīties, labot pārbaudes darbus un mājas darbus,
organizēt klases ekskursijas un dažādas ārpusklases aktivitātes,
uzklausīt un dot padomus ikvienam. Arī es centos būt tāda kā
viņa. Ar klasesbiedriem spēlējām “skolās”’, mums bija pašiem
izveidots savs klases žurnāls, mājas darbi. Tas bija aizraujošs
un lietderīgi pavadīts laiks.”
Pamatskolas
un vidusskolas posmā Lelde ar prieku piemin veselu virkni pedagogu:
“Klases audzinātāja organizēja atmiņā paliekošas ekskursijas;
latviešu valodas skolotāja pavēra durvis uz pavisam citādākām
mācību stundām –
ar lielu prieku un aizrautību apmeklēju šīs stundas; vēstures
skolotājs iemācīja mums būt patstāvīgiem un mācību stundu
laikā justies brīvi un nepiespiesti, ar viņu klase varēja
pārrunāt visus aktuālos jautājumus, un vienmēr saņēmām
atbalstu.” Savukārt no augstskolas gadiem Lelde ar pateicību
atceras profesoru Andri Pētersonu, kura iedrošinājums, padomi un
spēja aizraut iedvesmojis Leldi tiekties uz izcilību un attīstīt
sevi kā personību.
“Arī
savus topošos skolēnus centīšos aizraut neaizmirstamā,
interesantā un radošā mācību procesā,” saka Lelde. “Es
ticu, ka ikviens bērns Latvijā ir pelnījis kvalitatīvu izglītību,
tādēļ ļoti centīšos skolēnus iedvesmot, motivēt, atbalstīt
un noticēt saviem spēkiem,” tā Lelde, kura centīsies skolēnus
paŗliecināt –
ja dari lietas no sirds, brīnumi notiek.
Visi
23 jaunie dalībnieki pārliecināti, ka izglītības joma ir
pati svarīgākā valsts sekmīgai attīstībai. Viņi ir gatavi
mācīties un strādāt komandā ar kolēģiem, lai šo nozari
attīstītu, sākot ar vienu bērnu, klasi un skolu. Misijas
skolotāji jūlijā uzsāks intensīvas apmācības, kuru ilgums ir
sešas nedēļas. Tajās viņi apgūs pamata zināšanas pedagoģijā
un vadībā. Nākamos divus gadus mācības turpināsies, un katram
dalībniekam tiks nodrošināts individuāls profesionālais
atbalsts.
“Pieprasījums
pēc “Iespējamās misijas” dalībniekiem skolās arvien ir
augsts. Piesakās gan jaunas skolas, gan tās, kurām jau bijusi
pozitīva pieredze, strādājot ar IM dalībniekiem. Skolu direktori
uzteic jauno skolotāju motivāciju un entuziasmu darbam skolā,
atvērtību un jaunu metožu ieviešanu skolas ikdienā,” teic
I.Zomerovska.
Jaunā
iesaukuma dalībnieki strādās skolās visā Latvijā –
Tukumā, Balvos, Rīgā, Siguldā, Zaķumuižā, Babītē,
Ozolniekos, Vecpiebalgā, Priekuļos, Ropažos, Jelgavā un
Saulkrastos.
“Iespējamā
misija” ir kustība, kas strādā, lai nodrošinātu kvalitatīvu
izglītību katram bērnam Latvijā, radot nepieciešamās pārmaiņas
klasēs, skolās un sabiedrībā. Misijā iesaistītie ir pārliecināti, ka
kvalitatīvas izglītības pamats ir labs skolotājs. Ar “Swedbank”
un citu atbalstītāju ziedojumiem desmit gadu laikā Latvijas skolām
ir izdevies piesaistīt un atbalstīt 164 mērķtiecīgus
skolotājus, no kuriem 79 procenti turpina darboties izglītības
jomā arī pēc divu gadu dalības “Iespējamās misijas”
programmā.
Foto: iespejamamisija.lv
