Atšķirībā no vairākām citām Latvijas pašvaldībām Jelgavas dome līdz šim nav spējusi atrast veidu, kā finansiāli atbalstīt daudzstāvu māju siltināšanu.
Mērs Andris Rāviņš gan atzīst, ka «jautājums ir ļoti aktuāls». Šis bija pirmais gads, kurā pilsēta plānoja finansiāli atbalstīt daudzdzīvokļu namu energoefektivitātes celšanu, taču, ekonomikai grimstot, dome no ieceres atteicās.«Ziņām» interesējoties par energoefektivitātes celšanu pilsētā, A.Rāviņš ar preses sekretāres starpniecību kā vienīgo pašvaldības finansiālo atbalstu min nepilnus 22 tūkstošus latu, ko pilsēta ieguldījusi 4.līnijas 1.nama renovācijā, un atzīst, ka pagājušajā gadā šajā jomā nav īpaši veiksmīgi veidojusies institūciju un iedzīvotāju sadarbība.«Iedzīvotājiem joprojām trūkst izpratnes par energoefektivitātes pasākumu ieviešanas nozīmi,» mērs izteicies domes finansētajā izdevumā.Citādi uz daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes celšanu raugās, piemēram, Liepājā. «Mēs uzskatām, ka tas ir veids, kā taupīt līdzekļus, kā «sildīt» pilsētas ekonomiku un rūpēties par vidi,» «Ziņām» stāsta domes pārstāvis Aigars Štāls. Kaut gan ekonomikā vērojams kritums, līdzekļus siltināšanai pilsēta atvēlējusi arī šogad. Budžetā paredzētie 200 tūkstoši latu darbu līdzfinansēšanai ir tikai par trešdaļu mazāk, nekā plānots pērn, kad šāda programma sākta, turklāt nepieciešamības gadījumā dome esot gatava meklēt papildu līdzekļus. Liepājas saistošie noteikumi paredz, ka daudzdzīvokļu ēkas energoauditam var saņemt pusi no izmaksām, bet ne vairāk kā 200 latu, savukārt, kad māja nosiltināta, pašvaldība sedz 30 procentu darbu izmaksu. Pērn pašvaldības atbalstu saņēmušas 37 mājas. Pēc preses sekretāra teiktā, ieguvēji ir ne vien cilvēki, kuri par apkuri nu maksā mazāk un dzīvo sakoptākā vidē, bet arī pašvaldība, kurai citādi šī nauda būtu jāatdod pabalstos tiem, kas nespēj segt dārgās apkures izmaksas. Lai gan labie piemēri iedrošina citus tiem sekot, arī Liepājā liela daļa iedzīvotāju, īpaši pensionāri, neesot psiholoģiski gatavi kredītu ņemt. Iegūstot pašvaldības atbalstu, iedzīvotāju pašu maksājums tomēr ir salīdzinoši neliels. Izanalizējot izmaksas jau renovētajās mājās, speciālisti secinājuši, ka to iemītnieki mēnesī par apkuri, apsaimniekošanu un kredīta segšanu kopā maksā mazāk nekā identiska nesiltināta nama iemītnieki tikai par pirmajām divām pozīcijām. Arī apsaimniekošanas izdevumi siltinātajās mājās kļuvuši mazāki.Vairākus gadus atbalsta programma bija arī Valmieras domei, kas tikai šogad līdzekļu trūkuma dēļ to no budžeta svītrojusi. Līdz šim namu apsaimniekotāji varēja saņemt bezprocentu aizdevumu līdz 5000 latiem jumtu, ieejas mezglu, gala sienu siltināšanai un citiem energoefektivitātes pasākumiem, liecina domes pārstāves Ineses Kazušas informācija. Ik gadu šo iespēju izmantojušas ap desmit māju.Siltināšanas eksperte RTU profesore Dagnija Blumberga vērtē, ka šajā jomā Valmiera, Liepāja, arī Ventspils ir soli priekšā citām, un pašvaldības atbalsts to veicinājis. Jelgava tik tālu tikusi nav, lai gan ir pilsētas, kurās situācija ir vēl sliktāka.Cik aktīvi finansējuma pieprasīšanā energoefektivitātes pasākumu veikšanai ir Jelgavas iedzīvotāji? Lasiet plašāku materiālu par namu siltināšanu ceturtdienas, 26.marta, «Zemgales Ziņās».
