Siltumenerģijas tarifs Jelgavā no 1.novembra varētu pieaugt par
6,6%, informēja pilsētas siltumapgādes uzņēmums “Gren”.
Ņemot vērā kraso energoresursu cenu kāpumu pēdējo
mēnešu laikā, “Gren” ir izvērtējis šķeldas un dabasgāzes cenas
pieauguma ietekmi uz siltumenerģijas gala tarifu Jelgavā un iesniedzis
Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai (SPRK) izvērtēšanai priekšlikumu
par tarifa izmaiņām, kas saistītas ar kurināmā cenu pieaugumu. Pārējās izmaksas
netiek mainītas un saglabājas līdzšinējā līmenī.
Prognozētais siltumenerģijas gala tarifs Jelgavā ir
55,94 eiro par megavatstundu. Tas ir par 6,6% augstāks nekā spēkā esošais
siltumenerģijas tarifs 52,47 eiro par megavatstundu, kas nav mainījies kopš
tarifa samazinājuma par 3,3% 2020.gada septembrī.
“Gren” biznesa vadītājs Latvijā Andris
Vanags norāda, ka “Gren” ir Ziemeļeiropas zaļās enerģijas uzņēmums,
kas izstrādā un nodrošina ilgtspējīgus enerģijas risinājumus, galvenokārt
centralizēto siltumapgādi, izmantojot vietējos un atjaunojamos energoresursus.
Uzņēmums jau sen esot pārliecinājies, ka vietējo un
atjaunojamo resursu izmantošana enerģētikā, īpaši centralizētās siltumapgādes
nodrošināšanai blīvi apdzīvotās vietās, ir konkurētspējīgākais, efektīvākais un
tādēļ arī labākais risinājums klientiem.
Vanags norādīja, ka nākamajā ziemā šī pozitīvā ietekme
būs īpaši jūtama zemāku siltumenerģijas tarifu veidā. Pilsētās, kurās
centralizētās siltumapgādes nodrošināšanai tiek izmantoti atjaunojamie resursi,
apkures tarifi būs stabilāki un piedzīvos procentuāli mazākas tarifa izmaiņas
nekā tajās pilsētās, kurās siltumenerģijas ražošanā galvenokārt tiek izmantota
fosilā dabasgāze, kuras cena pēdējā gada laikā ir pieaugusi par vairāk nekā
500%. Tāpat augušas oglekļa dioksīda izmešu cenas, kas vēl vairāk sadārdzina
dabasgāzes izmantošanu rūpnieciskajiem ražotājiem, jo papildus ir jāmaksā par
dabasgāzes radītajiem izmešiem.
Jelgavā siltumenerģijas ražošana nav atkarīga no viena
kurināmā resursa. Galvenais resurss ir vietējais, atjaunojamais resurss –
šķelda -, kuras cena, salīdzinot ar dabasgāzi, vienmēr ir bijusi stabilāka,
uzsvēra uzņēmumā. Dabasgāzes īpatsvars siltumenerģijas ražošanā Jelgavā ir
salīdzinoši neliels.
Šāda elastība kurināmo resursu izmantošanā ļauj
siltumenerģijas uzņēmumam ātri reaģēt un pielāgoties situācijai kurināmā tirgū,
izvēlēties kurināmo, kas ir gan pieejams, gan cenas ziņā izdevīgāks.
“Gren” arī turpina darbu pie siltumenerģijas
ražošanas modernizācijas projekta, kas paredz Jelgavas biomasas koģenerācijas
stacijā šķeldai pievienot līdz 35% no pārstrādei nepiemērotiem atkritumiem
ražotu kurināmo jeb NAIK. NAIK izmantošana biomasas koģenerācijas stacijā ne
tikai samazinās kurināmā izmaksas un atstās pozitīvu ietekmi uz siltumenerģijas
cenu, bet arī sekmēs atkritumu pārstrādi un to lietderīgu izmantošanu, kā arī
samazinās atkritumu daudzumu, kas nonāk poligonos.
Enerģētikas uzņēmuma SIA “Gren Jelgava”, kas
iepriekš bija pazīstams kā “Fortum Jelgava”, apgrozījums pagājušajā
gadā bija 9,081 miljoni eiro, kas ir par 6% mazāk nekā gadu iepriekš, savukārt
kompānijas peļņa sasniedza 737 401 eiro, liecina informācija
“Firmas.lv”.
Kompānija reģistrēta 2001.gadā, un tās pamatkapitāls
ir 2,222 miljoni eiro. Uzņēmums pieder Nīderlandē reģistrētajai “Fortum
H&C 1”.
Kā ziņots, Šveices investīciju firma “Partners
Group” šogad iegādājās “Fortum” biznesu Baltijas valstīs,
paziņojot, ka turpinās darbu ar nosaukumu “Gren”. Pārdošanas summa
bija 710 miljoni eiro.
Latvijā “Gren” nodrošina apkuri Daugavpilī
un Jelgavā, Igaunijā – Tartu un Pērnavā, bet Lietuvā – Klaipēdā.
Foto: pixabay.com
