«Finansējama samazinājums ir dramatisks, un tas īpaši skars tos skolotājus, kuri nepasniedza lielu stundu skaitu, bet vairāk bija iesaistīti audzināšanas un metodiskajā darbā – viņi «aiziet» gandrīz līdz nullēm. Sarukušas arī direktora vietnieku likmes, pārdalām pienākumus,» situāciju neilgi pirms jaunā mācību gada raksturo Jelgavas 4.vidusskolas direktors Agris Celms.
«Milzīgs trieciens būs informātiķiem, kas līdz šim tika lutināti ar direktora vietnieka statusu. Tagad viņiem paliks vien stundas, kas turklāt valsts programmā iekļautas mazākā skaitā. Jāsaka arī, ka nepietiekamā skolēnu skaita dēļ no četrām līdz trim samazinātas 9.klases, kā arī trīs vietā uzņēmām vien divas 10.klases, kas nozīmē mazāk stundu. Tomēr šajā situācijā arī izkristalizēsies, kurš skolotājs ir patiesi tāds un saglabās līdzšinējās kvalitātes un kurš atmetīs ar roku,» pārliecināts A.Celms, atgādinot, ka krīze reiz beigsies.Jelgavas Izglītības pārvaldes vadītāja Gunta Auza stāsta, ka pašreizējos finansiālajos apstākļos, kas būtiski pasliktinājās līdz ar jūnijā veiktajiem valsts budžeta grozījumiem, galvenais pienākums ir nodrošināt izglītības pieejamību visiem skolēniem un samaksāt pedagogiem par pasniegtajām stundām (250 latu par likmi līdzšinējo 348 latu vietā). Tomēr piešķirtie līdzekļi vairs neļauj ierastajā apmērā atalgot skolotājus par gatavošanos stundām, burtnīcu labošanu un individuālajām konsultācijām. Būtiski samazināts arī apmaksāto stundu skaits par klases audzināšanu, un pedagogi vairs nesaņems piemaksu par darba kvalitāti.«Līdzekļi ļauj mums algot tikai četrus psihologus septiņu vietā. Nevaram arī atļauties finansēt visas bibliotekāru slodzes, samazinātas skolu administrācijas. Tomēr saglabāsim visus logopēdus, jo jaunākajā vecumā ir ļoti svarīgi iemācīties pareizi runāt un rakstīt. No pašvaldības budžeta tiks nodrošināti sociālie pedagogi un saglabāta interešu izglītība, bet apmaksāto stundu skaits starp skolām mums vēl jāpārskata,» teic G.Auza.Ievērojams finansējuma samazinājums skāris arī visas speciālās pilsētas izglītības iestādes. «Situācija ir tāda, ka darām visu, lai izdzīvotu. Skola strādās, bet finansiāli cietīs skolotāji, kā arī bērni, jo mums ir internāts un līdz ar to daudz brīvā laika, kas bija aizpildīts ar plašu interešu izglītības piedāvājumu. Tagad no tā palicis vien koris. Tāpat samazināti līdzekļi rehabilitācijai. Esam arī spiesti pāriet uz piecu dienu darba nedēļu sešu vietā, kas palielinās bērniem slodzi. Tomēr liela pesimisma nav – jāstrādā,» stāsta Jelgavas 1.sanatorijas internātpamatskolas direktors Henrijs Kress, kura vadītā iestāde zaudējusi 11 pedagoģiskā darba likmes.
