Vairāk nekā 60% skolēnu šobrīd
mācībām velta vairāk laika, nekā tad, kad tās notika klātienē, liecina
tehnoloģiju uzņēmuma “Edurio” veiktā aptauja.
Kā ceturtdien žurnālistiem
atklāja Valsts izglītības satura centra vadītājs Guntars Catlaks, aptaujā
atklājies, ka arī skolotāji šobrīd mācībām velta vairāk laika.
Pēc viņa paustā, tas esot
saistīts ar lielu uzdevumu apjomu, tāpēc Catlaks aicina skolotājus izmantot
starppriekšmetu saikni uz uzdot uzdevumus, kas ir mazāki, taču kompleksāki.
“Skolotāji nedrīkst šādā situācijā strādāt individuāli, skolotājiem ir
jāsadarbojas,” uzsvēra centra vadītājs.
Viņš piedāvā skolotājiem
fokusēties uz galveno, būtiskāko vielu, kā arī kritiski izvērtēt uzdoto
uzdevumu apjomu. Vienlaikus Catlaks lūdza dot laiku skolēniem pildīt uzdevumus,
jo katra audzēkņa mācīšanās tempi ir atšķirīgi, kā arī aicināja ļaut skolēniem
pašiem meklēt informāciju un kopsakarības.
Tai pat laikā, viņš aicināja
pedagogus sniegt atgriezenisko saiti, jo skolēniem tās pietrūkst, kā arī
izmantot video nodarbības un tiešsaistes stundas, lai skolēniem nodrošinātu
mācību satura skaidrojumu.
Catlaks norādīja, ka aptaujā
atklājies arī tas, ka vecāku slodze ir krietni pieaugusi. 70% pirmo klašu
audzēkņu vecāki norāda, ka katru dienu pavada vismaz trīs un vairāk stundas,
palīdzot bērniem mācībās. Esot vecāki, kuri bērniem palīdz arī piecas, sešas un
vairāk stundas dienā.
Tomēr Catlaks uzsvēra, ka aptaujā
redzams, ka ir pietiekami daudz skolu, kurām attālinātās mācības padodas gana
labi, un arī kopumā visas iesaistītās puses attālināto mācību procesu
novērtējot kā labu. Visi aptaujā iegūtie dati, tostarp par konkrētām skolām, ir
nodoti pašvaldībām, lai tās redzētu, kuras ir tās skolas no kurām citi varētu
mācīties un, iespējams, organizēt pieredzes apmaiņu.
Arī izglītības un zinātnes
ministre Ilga Šuplinska (JKP) uzsvēra, ka jebkura aptauja parāda galējības un
arī šai aptaujai tas ir novērojams – ir skolēni, skolotāji un vecāki, kuriem
patīk attālinātais mācību process, taču ir virkne, kuriem tas nepatīk.
“Attālinātais mācību process
nav viegls, jo tam ir daudz pārbaudījumu, kas saistīti ar ierasto darba ritmu.
Tomēr tā ir iespēja izaugt un iespēja uzrunāt skolotājus un docētājus izmantot
digitālās platformas,” pauda minstre. Viņa skaidroja, ka izglītības
pamatuzdevums nav tikai sniegt zināšanas, bet arī iemācīt neapjukt lielajā
informācijas klāstā, atlasīt šo informāciju, kā arī attīstīt katra izglītojamā
prasmes.
Šuplinska uzsvēra, ka skolēna
plānotajai slodzei jābūt mazākai, vērstai uz starppriekšmetu saikni, radošiem
projektu uzdevumiem un skolotājiem atgriezeniskā saite jāparedz virtuālajā
vidē.
Aptaujā kopumā tika saņemtas 27
078 vecāku, 23 316 skolēnu, 9657 skolotāju un 790 skolu direktoru atbildes.
Aptaujas mērķis bija noskaidrot
skolēnu, skolotāju, skolu direktoru un vecāku viedokli par attālināto mācību
norisi Latvijas skolās, kā arī identificēt jomas, kurās IZM, pašvaldības un
skolas var uzlabot mācību procesu attālināti.
Kā vēstīts, aizvadītajā nedēļā
Šuplinska TV3 raidījumā “900 sekundes” atzina, ka viena no
konstatētajām attālināto mācību blaknēm ir daudzviet vēl esošā pārslodze un
pedagogu savstarpējā plāna nesaskaņošana, kas rezultējas tajā, ka vecāki un
skolēni bieži vien ir tuvu izmisumam.
Pēc viņas teiktā, skolēni un
vecāki nesaprot, kāpēc viens vai otrs darbs netiek izvērtēts, ja tiek prasītas
ļoti regulāras atskaites, vai tieši otrādi – kāpēc vērtējums ir ļoti strikts.
“Viena no blaknēm ir varbūt
līdz galam nepārdomātā un bieži vien tieši priekšmetu struktūrai pakļautā
mācību darba plānošana un atgriezeniskās saiknes saglabāšana ar summatīvo vai
arī ieskaitīts/neieskaitīts vērtējuma skalu, un mazāk aprakstošu un radošu
darbu došana un kompleksu risinājumu meklēšana,” atzina Šuplinska.
Foto: pixabay.com
