Jaunajam 2021./2022. mācību gadam Dobeles Valsts ģimnāzijā
gatavojas arī fizikas skolotājs, daudzu fizikas mācību grāmatu un uzdevumu
krājumu sastādītājs Pēteris Puķītis. Zīmīgi, ka tas viņam būs sešdesmit pirmais
darba cēliens. Pēc pedagoga diploma saņemšanas 1961. gada 1. septembrī turpat
Dobelē Pēteris Puķītis klases priekšā stājās pirmo reizi. Un tā tas ir bijis
katru 1. septembri. Līdzīgs profesionālās ilgtspējas rekords varētu būt ļoti
liels retums pat pasaules mērogā.
“Gadās, ka maijā, jūnijā man uznāk tāds pavasara
nogurums, kad tu domā, ka varbūt darbam liksi mieru, bet tad paiet vasara un
atkal atgriežas darba spējas. Grūti pateikt, no kurienes man tā izturība un
spēks. Varētu būt, ka tas nāk no dzimtas,” teic Pēteris Puķītis. Viņš dzimis
1938. gada 30. jūlijā Ziemeļvidzemē, Rūjienas pusē, kā vecākais dēls deviņu
bērnu ģimenē. Vecāki Pēteris un Milda bija laukstrādnieki jeb kalpi, kā tolaik
teica. Viņā saulē jau aizgājuši četri Pētera jaunākie brāļi. Mūžībā devies arī
kolēģis un līdzautors fizikas mācību grāmatu rakstīšanā Jānis Krūmiņš, daudzi
tuvi cilvēki, arī dzīvesdraugs Nellija, ar kuru kopā izaudzināti divi bērni un
Dobelē iekopta sava māja un dārziņš.
Tēva teiktais paliek atmiņā
Atkārtoti jautāts par ilgo darbaspēju saglabāšanas
gudrību, skolotājs pasmaidot paskaidro: “Man tas iznāk kā pats no sevis. Ja
darbs sagādātu kādas nebūšanas, tad acīmredzot būtu citādi. Kopā ar skolēniem
jūties jaunāks, iespaido jauniešu zinātkāre.” Uzturā lietojot “to pašu, ko
visi”. Ikdienā lieto arī septiņu nosaukumu zāles, un pirms dažiem gadiem viņam
Stradiņa slimnīcā ar ķirurģisku iejaukšanos veikta sirds asinsrites uzlabošanas
operācija.
Visu rakstu lasiet 15.jūlija “Zemgales Ziņās”
Foto: Ruslans Antropovs
