Ceturtdiena, 22. janvāris
Austris
weather-icon
+-9° C, vējš 3.39 m/s, A-ZA vēja virziens
ZZ.lv bloku ikona

Skolēnu sniegums obligātajos eksāmenos šogad nedaudz uzlabojies

Šogad skolēnu rezultāti centralizētajos eksāmenos, salīdzinot ar
pagājušo gadu, kopumā būtiski nav mainījušies, tomēr obligātajos eksāmenos
skolēnu sniegums ir par dažiem procentpunktiem augstāks nekā iepriekšējos
gados, aģentūrai LETA pavēstīja Valsts izglītības satura centrā (VISC).

Skolēnu vidējais sniegums, salīdzinot ar pērno gadu,
par astoņiem procentpunktiem uzlabojies centralizētajā eksāmenā angļu valodā,
sasniedzot 70%. Angļu valodā tas ir augstākais rezultāts kopš 2009.gada. Tāpat
rezultāti paaugstinājušies franču valodā, kur arī sasniegts augstākais rādītājs
kopš 2009.gada. 2019.gadā skolēnu vidējais sniegums franču valodas eksāmenā
bija 69%, tomēr šogad skolēnu vidējie rezultāti sasniedza 75%.

Tāpat vidējie rezultāti par trīs procentpunktiem
uzlabojušies arī vācu valodā, kur skolēnu vidējais rezultāts pieaudzis līdz
74%, kas ir augstākais vidējais sniegums kopš 2009.gada.

Jāatzīmē, ka šogad uzlabojums rezultātos vērojams arī
matemātikas eksāmenā. LETA jau ziņoja, ka skolēnu vidējais rezultāts
centralizētajā eksāmenā matemātikā pērn turpināja kristies, sasniedzot zemāko
rādītāju pēdējā desmitgadē. Šogad vidējais rezultāts ir pakāpies par trim
procentpunktiem, sasniedzot 35%.

Augstāki rezultāti sasniegti arī fizikas eksāmenā, kur
2019.gadā vidējais rezultāts bija 37%, tomēr šogad tas ir 41%. Aģentūras LETA
apkopotie dati liecina, ka tas ir augstākais rezultāts pēdējo trīs gadu laikā.
Vienlaikus neliels pieaugums vērojams arī latviešu valodas centralizētā
eksāmena rezultātos – ja 2019.gadā skolēnu vidējais sniegums bija 49%, tad
šogad tie ir 52%.

Tomēr dažos izvēles eksāmenos rezultāti ir nedaudz
pasliktinājušies. Vislielākais kritums vidējos rezultātos vērojams bioloģijā,
kur sasniegts sliktākais rezultāts kopš 2009.gada – salīdzinot ar pagājušo gadu
rezultāti nokrituši par četriem procentpunktiem, sasniedzot 53%.

Arī ķīmijas eksāmena rezultātos vērojama neliela
lejupslīde – ja 2019.gadā eksāmena vidējais rādītājs bija 62%, tad šogad tie ir
59%. Par vienu procentpunktu kritušies vidējie sasniegumi arī krievu valodas
eksāmenā, sasniedzot 73% un valsts valodas eksāmenā 9.klašu skolēniem –
sasniedzot 63%.

Arī vēstures eksāmena rezultāti ir nedaudz
pasliktinājušies, no 41% 2019.gadā līdz 39% šogad, sasniedzot sliktāko rādītāju
kopš 2009.gada.

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Studiju departamenta
direktora vietnieks Uģis Citskovskis aģentūrai LETA norādīja, ka augstskola
priecājas, ka centralizēto eksāmenu rezultāti ir uzlabojušies, tomēr to, vai
jauno studentu zināšanas eksaktajos priekšmetos ir uzlabojušās vai
pasliktinājušās, RTU plāno noskaidrot jaunā studiju gada sākumā, kad
tradicionāli universitāte testēs pirmā kursa studentus un pārbaudīs viņu
zināšanas matemātikā, fizikā un ķīmijā.

Tiem, kuriem nepieciešams
papildināt zināšanas, lai varētu sekmīgi studēt RTU, universitāte piedāvā
bezmaksas kursus, uzsvēra Citskovskis.

Pēc VISC sniegtās informācijas, izvēles eksāmenos
rezultāti ir mainīgi, bet noteikti esot jāņem vērā, ka to kārtotāju skaits ir
neliels, kas arī ietekmē eksāmenu vidējo rezultātu.

Vienlaikus centrā uzsvēra, ka, salīdzinot eksāmenu
rezultātus pa gadiem, jāņem vērā, ka Covid-19 pandēmijas dēļ tika daļēji
mainīts eksāmena saturs, skolēni eksāmenus pildīja speciālās atbilžu lapās,
kuru iepriekšējos gados nebija, un eksāmeni notika bez starpbrīža.

Plašāka eksāmenu rezultātu statistiskā analīze būs
pieejama šā gada septembrī.

VISC norādīja, ka šodien izglītības pārvaldēm tika
izsniegti 18 800 centralizēto eksāmenu sertifikāti tiem jauniešiem, kuri
pamattermiņā kārtoja centralizētos eksāmenus par vispārējās vidējās izglītības
programmas apguvi. Šogad, lai saņemtu atestātu par vidējo izglītību, skolēniem
bija jākārto latviešu valodas, matemātikas un pēc izvēles vienas svešvaloda
eksāmens.

Obligātos eksāmenus vidēji kārtoja 14 000 izglītojamo.
Latviešu valodā eksāmenu kārtoja 14 064 skolēni, matemātikā – 14 383, angļu
valodu kārtot bija izvēlējušies 12 340 izglītojamo, krievu – 1784, vācu – 37,
bet franču – seši.

Svešvalodas eksāmenu aizstāšanu ar starptautiski
testēšanas institūciju organizētu pārbaudījumu izmantoja 274 izglītojamie. VISC
atgādināja, ka šogad izglītojamajiem nebija jākārto izvēles eksāmeni, tomēr
būtisku izmaiņu izvēles centralizēto eksāmenu kārtotāju skaitā nav. Latvijas un
pasaules vēsturē eksāmenu kārtoja 4192 skolēni, bioloģijā – 1125, fizikā – 898,
savukārt ķīmijā – 548.

Foto: no arhīva

ZZ.lv bloku ikona Komentāri

ZZ.lv aicina interneta lietotājus, rakstot komentārus, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas, nekūdīt uz vardarbību, naidu vai diskrimināciju, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda, neveikt ar portāla redakciju nesaskaņotu reklamēšanu. Gadījumā, ja komentāra sniedzējs neievēro minētos noteikumus, komentārs var tikt izdzēsts vai autors var tikt bloķēts. Administrācijai ir tiesības informēt uzraudzības iestādes par iespējamiem likuma pārkāpumiem. Jūsu IP adrese tiek saglabāta.