«Atklāti sakot, ir šoks par patlaban izglītības nozarē notiekošo, piemēram, par pirmo pēc samazinājuma saņemto algu. Ar streiku gan droši vien neko nepanāksim, bet nedrīkstam klusēt par valdības attieksmi pret skolotājiem,» daudzu pedagogu viedokli pauž Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) Ozolnieku un Jelgavas novadu pirmorganizācijas vadītāja Tamāra Pokrovska.
Patlaban izglītības iestādēs notiek apspriešana, vai un kā piedalīties streikā, kas varētu notikt novembra pirmajās nedēļās.«Lai gan streiks nav labākā protest forma, jo no tā cieš skolēni, tomēr, skatoties uz algu, tas spiež mūs pieņemt tik radikālus lēmumus. Mums sevi jāparāda! Ceram arī uz vecāku un sabiedrības sapratni,» pauž Jelgavas Valsts ģimnāzijas LIZDA dalīborganizācijas vadītāja Sanita Titova, apliecinot, ka streikot gatava visa izglītības iestāde.Galvenā Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības prasība, kas nosūtīta arī Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM), ir nākamā gada budžetā palielināt finansējumu izglītībai, lai, piemēram, 463 latu vietā vienam skolēnam «sekotu» vismaz 770 latu. Tas savukārt ļautu paaugstināt normēto skolēnu skaita koeficientu 1. – 4. klasēs no 0,75 uz viens, kā arī ieviest iedzīvotāju skaita blīvuma koeficientu.Atbildes vēstulē IZM pauž, ka no 2010. gada 1. janvāra plānots, ka finansējums vienam skolēnam varētu tikt palielināts līdz 650 latiem, kas nodrošinātu pagarināto grupu darbu, samaksu par rakstu darbu labošanu un citiem pedagogu pienākumiem.Plašāk lasiet otrdienas, 20.oktobra, «Zemgales Ziņu» numurā.
