Skolotāji šogad saņems normatīvajos aktos nostiprinātos solījumus, bet ne
vairāk, šorīt intervijā LTV “Rīta Panorāmā” atzina premjers Krišjānis
Kariņš (JV).
K.Kariņš uzsvēra, ka vajadzību, kas lielākoties tiešām esot pamatotas, ir
vairāk nekā esošo budžeta iespēju. “Jaunā vienotība”
“spiedīšot” uz to, lai valsts virzītos vismaz uz sabalansētu budžetu,
bet ideālā variantā viņš vēlētos pat budžetu ar pārpalikumu.
Budžetu ar pārpalikumu gan K.Kariņš pašlaik atzīst par visai nesasniedzamu,
jo ir doti dažādi solījumi, kas ir jāpilda, līdz ar to, piemēram, ārstiem algu
pielikums būs, savukārt attiecībā uz skolotājiem tiks pildīti pieņemtie lēmumi,
bet runāto, kas vēl nebija nostiprināts konkrētu vienošanos veidā, izpildīt vēl
nevarēšot, jo tam trūktu 40 līdz 44 miljoni eiro.
Valdība vakar pieņēma lēmumus par vairāku pasākumu īstenošanas turpināšanu,
līdz ar ko 2019.gada fiskālā telpa no iepriekš prognozētajiem mīnus 34
miljoniem eiro ir palielinājusies līdz 44,5 miljoniem eiro, otrdien pēc
valdības sēdes žurnālistus informēja finanšu ministrs Jānis Reirs (JV).
Iepriekš Finanšu ministrijā (FM) informēja, ka šajā un nākamajos divos
gados vispārējās valdības budžeta bilance pie nemainīgas politikas,
pieskaitot fiskālā nodrošinājuma rezervi, ir mazāka nekā pieļaujamā
bilance. Tas nozīmē, ka fiskālā telpa 2019.gadā iepriekš bija
mīnus 34 miljoni eiro.
Ministru kabinets otrdien atbalstīja FM priekšlikumu šim un turpmākajiem
gadiem paredzēt fiskālā nodrošinājuma rezervi 0,1 procenta apmērā no
iekšzemes kopprodukta (IKP), kas pēc iepriekšējām aplēsēm veido 31 miljonu
eiro.
Tāpat valdība otrdien atbalstīja 2019.gadā turpināt virkni fiskāli
ietilpīgu pasākumu, kas kopējo fiskālo telpu pasliktināja līdz 44,5 miljoniem
eiro. Valdība lēma atvēlēt 7,6 miljonus eiro finanšu noziegumu apkarošanas
pasākumiem, 1,5 miljonus eiro – reemigrācijas pasākumiem, divus miljonus eiro –
atbalstam diasporai, bet 200 000 eiro – tā dēvēto “čekas maisu”
publiskošanai.
J.Reirs atzina, – lai nepārkāptu pieļaujamo budžeta deficītu, iztrūkstošos
līdzekļus plānots daļēji nosegt ar ieņēmumiem no ēnu ekonomikas apkarošanas
pasākumiem. Šo scenāriju Finanšu ministrija saskaņo ar Eiropas Komisiju (EK).
“Pieredze liecina, ka samazinot ēnu ekonomiku vidēji gadā par vienu
procentpunktu, budžetā iegūstam 60-70 miljonus eiro. Patlaban no iesniegtajiem
30 miljoniem EK ir saskaņojusi astoņus miljonus. Ir skaidrs, ka nevarēsim
skaņot visu summu, bet tā ir viena no rezervēm,” skaidroja finanšu
ministrs un piebilda, ka līdzekļus iespējams rast arī, pārskatot izdevumus.
J.Reirs uzsvēra, ka valdība neizskata iespējas palielināt nodokļus, lai
mazinātu negatīvo fiskālo telpu.
Foto: pixabay.com
