Vairākos Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) un Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izlīgšanas komisijas sarunu raundos panāktie kompromisi, piemēram, palielināt finansējumu izglītībai par 33 procentiem, mīkstinājuši arodbiedrības radikālo nostāju rīkot pedagogu streiku. Tomēr skolotāji IZM solījumiem līdz galam neuzticas un gatavi iesaistīties protesta akcijās, ja tādas notiks.
«Vispirms jāredz, kā panāktie kompromisi īstenosies dzīvē, un tad varēs aplaudēt. Nezinu, vai visam var uzticēties, jo katra diena nes ko jaunu,» teic Jelgavas Spīdolas ģimnāzijas LIZDA dalīborganizācijas pārstāve Gunita Smiltāne, paužot apņēmību vajadzības gadījumā solidarizēties un kopā ar kolektīvu piedalīties protesta akcijās. «Nezinu gan, vai patlaban būtu lietderīgi rīkot streiku, jo īsto momentu, manuprāt, esam palaiduši garām – to vajadzēja īstenot eksāmenu laikā,» pārliecināta skolotāja.Pedagogu arodbiedrība ministrijai prasīja 2010.gada budžetā palielināt finansējumu vispārējai un profesionālajai izglītībai, kā arī nepieļaut tālāku līdzekļu samazinājumu augstākajai izglītībai. Sarunu gaitā, piemēram, tika panākta vienošanās, ka no nākamā gada 1.janvāra vienam skolēnam «sekos» 650 latu, kas ir par 33 procentiem vairāk nekā līdz šim. Tas gan nenozīmē, ka atalgojums par likmi, kas patlaban ir 250 latu, kļūs lielāks, tomēr varēs samaksāt par pagarināto dienas grupu nodrošināšanu, burtnīcu labošanu, konsultācijām un citiem skolotāju pienākumiem.Plašāk lasiet «Zemgales Ziņu» 12.novembra numurā.
