Mācību iestāžu slēgšana nav unikāla pieredze tikai Latvijai vien, un šādam procesam savulaik izgājusi arī Jaunzēlande, savā jaunākajā interneta blogā norāda Jelgavā dzīvojošais regbija treneris no minētās valsts Džareds Grellets.
Jaunzēlande vēsturiski ir agrāra valsts, daudzi dzīvo nelielās kopienās plašās teritorijās un nodarbojas ar lauksaimniecību. Tā kā skolas ar internātiem parasti neuzņem skolēnus līdz 13 gadu vecumam, vitāli svarīgas bija un joprojām ir mazās skolas, kurās varētu mācīties šo reģionu bērni, raksta Dž.Grellets. Taču, lauksaimniecībai kļūstot mehanizētākai, šajos reģionos dzīvojošo skaits sarucis, bieži vien atstājot skoliņas ar mazāk nekā 30 bērniem. Tās vairs nespēja izdzīvot, līdz ar to skolēniem nācās braukt ar autobusiem ievērojamus attālumus uz skolām citās apdzīvotajās vietās.Tobrīd skolu slēgšana uztverta ar lielu pretestību, bet drīz cilvēki to pieņēmuši, tāpat kā pedagogu palikšanu bez darba. «Par labu nāca tas, ka [..] tajā laikā varēja atrast citu darbu. Taču Latvijā plašajām izglītības reformām nevarētu būt vēl nepiemērotāks laiks kā tagad,» uzskata bloga autors.Dž.Grelleta blogu «Skolas slēdz ne tikai Latvijā» var izlasīt šeit.
