Slimnīcu līmeņu reformu plānots pabeigt līdz gada šā gada beigām,
trešdien Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē paziņoja veselības
ministre Ilze Viņķele (AP).
Viņa skaidroja, ka, noslēdzot pārrunas ar slimnīcām,
tiks sagatavots ziņojums, kuram sekos atbilstoši grozījumi Ministru kabineta
noteikumos.
Sarunu process ar slimnīcām būtu jānobeidz līdz
septembrim, lai varētu virzīt izmaiņas un jauno gadu sāktu jau ar jauniem Nacionālā
veselības dienesta (NVD) līgumiem, pauda Viņķele. Tomēr ātrums, ar kādu
virzīsies šī reforma, ir atkarīgs no sarunām ar ārstniecības iestādēm,
skaidroja ministre.
Sēdē komisijas priekšsēdētājs Andris Skride (AP)
atzīmēja, ka viena no pašreizējām problēmām, kas ir cieši saistīta ar esošajiem
slimnīcu līmeņiem, ir tāda, ka pacienti nereti netiek pārvesti uz augstāka
līmeņa slimnīcām gana ātri, tādējādi zemāka līmeņa ārstniecības iestādēs tiek
ārstētas diagnozes, kuras būtu jāārstē augstāka līmeņa slimnīcās.
Skride un komisijas deputāte Anda Čakša sēdē arī
uzsvēra pacientu transportēšanas jautājumu pēc slimnīcu līmeņošanas, kas citu
izmaiņu starpā paredz atteikšanos no atsevišķiem mazāku slimnīcu pakalpojumiem.
Šajā sakarā ministre skaidroja, ka pacienta pārvešanai uz attiecīgo
ārstniecības iestādi ir jābūt ietilpstošai pakalpojuma izmaksās. “Tas ir
apmaksāts, ietverts un organizēts pakalpojums,” sacīja politiķe. Pacientu
transportēšanā, pēc Viņķeles paustā, būtu tostarp jārēķinās ar faktu, ka
pacientiem arī būs jānodrošina transports atpakaļ uz dzīvesvietu.
Veselības inspekcijas (VI) vadītājas vietniece
veselības aprūpē Anita Slokenberga sēdē sniedza izklāstu par inspekcijas veikto
auditu, kas tika sākts pērn rudenī, bet noslēdzās šī gada sākumā.
Pārbaudēs secināts, ka piektā līmeņa ārstniecības
iestādēs, kas ir augstākais slimnīcu līmenis, kurā ietilpst universitāšu
slimnīcas, kopumā strādā 57 speciālisti par vidējo atalgojumu 2094 eiro,
savukārt uzņemšanas nodaļas vidējais gadījumu skaits dienā ir 491. Tikmēr
ceturtā līmeņa ārstniecības iestādēs, kur primāri ietilpst lielās reģionālās
slimnīcas, kopumā ir nodarbināti 63 speciālisti par vidējo atalgojumu 2200
eiro, lai gan šeit ik dienu vidējais uzņemšanas nodaļas gadījumu skaits ir
mazāks – 434 pacienti.
Vēl krasāka atšķirība vērojama trešajā slimnīcu
līmenī, kurā ietilpst, piemēram, Jūrmalas slimnīca, Ogres rajona slimnīca un
Cēsu klīnika. Šī līmeņa ārstniecības iestādēs kopumā strādā 41 speciālists par
vidējo atalgojumu 2171 eiro, kamēr uzņemšanas nodaļas vidējais gadījumu skaits
dienā kopskaitā ir 159.
Tāpat, kā izriet no inspekcijas pārbaudēs secinātā,
nereti slimnīcās trūkst uzraudzības pār internistiem, kā arī pastāv gadījumi,
kad ārsts pilda gan internista, gan, piemēram, pediatra pienākumus, lai gan
valsts finansējums ir piešķirts par katru pozīciju atsevišķi. Proti, saskaņā ar
valsts piešķirtajiem līdzekļiem, abas pacientu grupas aprūpi saņemtu
vienlaicīgi un vienlīdzīgi, kas nav iespējams situācijā, kad abu minēto
pozīciju pienākumus pilda viens mediķis.
Vienlaikus VI ieskatā izceļams ir fakts, ka konstatēts
gadījums, kad kāds anesteziologs strādā 423 stundas mēnesī, pie tam vienā no
dienām strādājot 31 stundas maiņu. “VI nav iebildumu pret to, ka vienam
cilvēkam ir vairāk nekā viena darbavieta,” skaidroja Slokenberga. Tomēr
inspekcijas pozīcija šajā ziņā ir, ka ārstam par savu darbu būtu jāsaņem tāds
atalgojums, lai viņš varētu atļauties veltīt laiku arī atpūtai.
Strādājot pārlieku daudz un vairākās vietās
vienlaicīgi, tiek apdraudēta arī pakalpojumu kvalitāte un pacientu drošība,
uzsver VI vadītājas vietniece. Atsevišķos gadījumos VI secinājusi, ka mediķi ir
nodarbināti sešās vai pat deviņās vietās vienlaicīgi. Tādējādi Slokenberga
atzīmē, ka, mediķim strādājot vairākās vietās vienlaicīgi, viņš nav spējīgs
novērtēt savas komandas spējas ekstrēmās situācijās, nepārzina slimnīcas
iekšējo klimatu un cieš viņa komunikācijas spējas ar kolēģiem un pacientiem, uz
ko arī norādot pacientu sūdzību iesniegumi VI.
Jau ziņots, ka VI vadītājas vietniece veselības aprūpē
iepriekš aģentūrai LETA pavēstīja, ka slimnīcu sākotnējā izvērtējumā secināts,
ka ceturtā līmeņa slimnīcās uzņemšanas nodaļas pacienta izmaksas sasniedz 90
eiro, bet zemāka, trešā līmeņa, slimnīcās – jau 160 eiro. Savukārt otrā līmeņa
slimnīcās viens uzņemšanas nodaļas pacients izmaksā 266 eiro, kas ir teju
trīsreiz vairāk nekā ceturtā līmeņa iestādēs.
Slokenberga skaidroja, ka šāda atšķirība veidojas, jo,
balstoties uz Ministru kabineta noteikumos atrunāto kārtību, viena uzņemšanas
nodaļas pacienta izmaksas ietekmē arī ārstniecības iestādes speciālistu skaits.
Tādējādi, slimnīcās, kurās speciālistu īpatsvars pret pacientu skaitu ir
relatīvi lielāks arī viena uzņemšanas nodaļas pacienta izmaksas būtu lielākas.
“Zemāka līmeņa slimnīcās nav tik daudz pacientu
uz vienu slodzi, tāpēc vienam pacientam var tikt veltīts vairāk laika,”
skaidrojot šo izmaksu atšķirības, norāda Slokenberga.
Tādējādi, izvērtējot šīs atšķirības, būtisks rādītājs
esot uzņemšanas un neatliekamās palīdzības nodaļu pieejamo speciālistu daudzums
un pacientu skaits uz vienu ārsta slodzi. Minēto apliecina arī VI izvērtējumā
secinātais, proti, ka otrā līmeņa slimnīcās pacientu skaits uz vienu ārsta
slodzi ir 62, trešā līmeņa – 71, bet ceturtā līmeņa slimnīcās – 89.
Foto: no arhīva
