Enerģisks, ar savu nākotnes vīziju, jaunu ideju
un risinājumu piedāvājumu, bet arī prasīgs – tā varētu raksturot sociālās
aprūpes centra “Zemgale” direktoru Kristapu Keišu, kurš centra vadītāja amatā
sāka strādāt pērn. Laiku pa laikam medijus pāršalc ziņas par kārtējām šausmām
kādā no sociālās aprūpes iestādēm. Lai noskaidrotu, kas īsti “lācītim vēderā”,
kopā ar direktoru izstaigājām sociālās aprūpes centra filiāli “Jelgava”.
Jāteic, ka šausmu tur nebija, un saskarsmē ar klientiem un centra darbiniekiem
var gūt lielākoties pozitīvas emocijas, redzot, ar kādu sirsnību cilvēki dara
savu nebūt ne vieglo darbu.
– Kad bija jūsu pirmā darba diena, un cik liela ir jūsu vadītā
“saimniecība”?
Mana pirmā darba diena, kad sāku strādāt par valsts sociālās
aprūpes centra “Zemgale” direktoru, bija pagājušā gada 1. augustā. Centram ir
piecas filiāles – “Iecava”, kur atrodas administrācija, “Lielbērze”, “Jelgava”,
kas ir lielākā filiāle, “Ķīši” un “Ziedkalne”. Kopā ir vietas 750 iemītniekiem,
kas gan visas nav aizpildītas. Tie ir cilvēki ar smagiem garīgās attīstības
traucējumiem. Viņu aprūpē nodarbināti 450 darbinieku. No 1. aprīļa, kad tika
paaugstinātas algas, kadru mainība ir krietni samazinājusies. Sociālie
darbinieki no pašvaldību sociālajiem dienestiem pārnāk darbā pie mums, varam
pieņemt labākos, pārvilināt.
Pirms tam piecus gadus strādāju Jūrmalā, veselības un
sociālās aprūpes centrā “Sloka”, sāku kā sociālais darbinieks, tad kļuvu par
izpilddirektoru.
Esmu patīkami pārsteigts par Labklājības ministrijas
attieksmi – tiku rūpīgi ievadīts darbā. Man sniedza informāciju, kas ļoti
palīdzēja. Biju gatavs darbam un gribēju daudz izdarīt, bet ierobežoja
finansējums.
– Ko šajā laikā ir izdevies paveikt?
Ļoti operatīvi 1. augustā tika piešķirts finansējums
“Ziedkalnei”. Nu pilnībā izremontēts filiāles otrā korpusa 3. stāvs, kā arī
pirmā korpusa 2. un 3. stāva sanitārie mezgli un dušas, lai tur var ievest un
nomazgāt arī gulošos klientus, sakārtoti ēku jumta segumi.
Renovācijas darbi “Ziedkalnē” turpināsies arī šajā gadā – pirmajā
ceturksnī paredzēts nomainīt jumtu virs pirmā korpusa, un šajā korpusā
jāremontē vēl divi stāvi. Kad to paveiksim, no iekšpuses filiāle būs sakārtota
– uzlaboti dzīves apstākļi iemītniekiem un arī darbiniekiem.Kad pirmoreiz
ierados, tur bija kā padomju laikā – drūmas krāsas, mitrums, pelējums. Nevis
nolaists, bet nolietojies viss. Otrajā korpusā tagad ir arī jauni radiatori un
elektroinstalācija, veikts kosmētiskais remonts.
Remonts bija liels izaicinājums – jāpārceļ iemītnieki, viņiem
kādu laiku saspiestāk jāpadzīvo –, bet darbinieki ļoti labi strādāja. Klienti
remontu gaidīja, sekoja līdzi, piedāvāja palīdzēt. Kādu laiku bija jāiztiek bez
tualetēm, tika atvests sanitārais konteiners. Kad pēc remonta gribējām to vest
projām, iemītnieki teica, lai paliek, jo tas viņiem paticis labāk nekā vecās
tualetes.
Visu interviju lasiet 23.janvāra “Zemgales Ziņās”
Foto: Eva Pričiņa
