Sociālās aprūpes centru darbiniekiem Covid-19 eksprestestus
plānots veikt ne biežāk kā reizi divās līdz četrās dienās, liecina Labklājības
ministrijas (LM) sagatavotā informācija valdībai.
Ministru kabinets ceturtdien, 21.janvārī, lems par
prasību sociālās aprūpes centru darbiniekiem veikt testēšanu ar Covid-19
antigēna noteikšanas testiem (Ag tests) ne biežāk kā reizi divās līdz četrās
dienās.
No valdībai iesniegtajiem dokumentiem izriet, ka
sākotnēji LM vēlējās, lai šie testi tiktu veikti katru reizi pirms darba
sākuma. Tomēr Veselības ministrija paskaidrojusi, ka nazofaringeālās iztriepes
ņemšana jeb testēšanas kociņa ievadīšanu deguna dobumā katru dienu traumēs
deguna gļotādu, ietekmēs darbinieku fizisko labsajūtu un apmierinātību ar darba
apstākļiem.
Vienlaikus par veselības nozari atbildīgā ministrija
norādījusi, ka šo manipulāciju veic apmācīts veselības aprūpes personāls, kas
ievēro īpašu piesardzību, jo nepareizi paņemtas iztriepes gadījumā tests būs
viltus negatīvs, kā arī piesardzības pasākumu neievērošana pakļauj paraugu
ņēmējus inficēšanās riskam.
Attiecīgi tā aicināja kolēģus LM izvērtēt testu
veikšanas biežumu, ņemot vērā ilgstošas sociālās aprūpes iestāžu iespējas
piesaistīt apmācītas ārstniecības personas, kā arī šīs manipulācijas ietekmi uz
darbinieku labsajūtu un līdzdalību.
Darbinieku labsajūtas jautājumu izcēla arī Tieslietu
ministrija, lūdzot skaidrot, vai šāda testa veikšana ir pieļaujama katru dienu
bez ietekmes uz veselību. Tāpat ministrija lūdza vērtēt, kādas būs tiesiskās
sekas, ja darbinieks atteiksies veikt šo testu.
Galu galā LM piedāvā valdībai lemt par eksperstestu
veikšanu ne biežāk kā reizi divās līdz četrās dienās. Tāpat LM atzinusi, ka
tikai 36 no 215 sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā reģistrētajiem sociālās
aprūpes centriem ir iekļauti arī Ārstniecības iestāžu reģistrā, līdz ar to var
uzskatīt, ka tajos ir ārstniecības persona. Līdz ar to pārējos sociālās aprūpes
centros būs nepieciešams piesaistīt citus pašvaldībā esošos laboratorijas
speciālistus vai ģimenes ārstu medicīnas māsas.
Valsts, pašvaldību un privātajos sociālās aprūpes
centros uz 31.decembri bija nodarbinātas 8056 personas, līdz ar to kopējais
nepieciešamo testu skaits mēnesī, pieņemot, ka Ag tests tiek veikts ne biežāk
kā reizi divās līdz četrās dienās, ir vidēji 103 000 testu.
Darbinieku testēšanu plānots veikt visu janvāri, ja
darbinieku vakcinācija pret Covid-19 noritēs Veselības ministrijas plānotajā
laikā un apjomā. Nepieciešamības gadījumā ir iespējams turpināt veikt
eksprestestus līdz pilnīgai darbinieku vakcinācijas pabeigšanai, norāda
ministrija.
Plānots, ka Ag testu iegādi organizēs Valsts
aizsardzības loģistikas un iepirkuma centrs, bet Valsts ugunsdzēsības un
glābšanas dienests nogādās tos institūcijās.
Paredzēts, ka viens tests vidēji izmaksās 5,08 eiro.
Attiecīgi 103 000 testu iegāde nepieciešami papildu 523 240 eiro. LM gan
norāda, ka izmaksas varētu būt lielākas, ka iepirkumā tiks piedāvāta augstāka
cena.
Kā papildus akcentē LM, lai gan Covid-19 infekcijas
diagnostikas zelta standarts joprojām ir vīrusa ribonukleīnskābes (RNS)
noteikšana ar polimerāzes ķēdes reakciju (PĶR), ko uzskata par visuzticamāko
metodi, ilgstošas sociālās aprūpes institūcijās Eiropas slimību profilakses un
kontroles centrs to iesaka aizstāt ar Ag testu, kas ir mazāk jutīgs Covid-19
infekcijas diagnostikā, tomēr šādi – bieži testējot – ir iespējams veiksmīgi
identificēt saslimušos, novēršot klientu inficēšanos un nāvi.
Savukārt Veselības ministrija skaidro, ka Ag testi ir
pietiekami jūtīgi personām ar Covid-19 simptomiem, proti, no pirmās simptomu
parādīšanās dienas līdz piektajai dienai. Attiecīgi negatīva testa gadījumā
persona bez slimības pazīmēm nevar gūt pietiekamu pārliecību, ka nav
infekcioza. Tāpēc ir svarīgi turpināt centru darbinieku un klientu periodisku
testēšanu, izmantojot laboratorisko izmeklēšanu ar PĶR metodi.
Savukārt pozitīva Ag testa gadījumā ir jāveic
inficētās personas laboratoriskā izmeklēšana, izmantojot PĶR metodi, iespējami
inficētajai personai ir jāuzsāk izolācija un pretepidēmijas pasākumi, nosakot
kontaktpersonas. Tos var pārtraukt, ja laboratoriskā izmeklēšana ar PĶR metodi
neapstiprinās inficēšanos, norāda Veselības ministrija.
Vienlaikus tā piebilst, ka personām, kuras ir
pārslimojušas Covid-19 trīs mēnešus pēc saslimšanas praktiski nav iespējas
atkārtoti inficēties, tādēļ šīm personām nav nepieciešamības veikt Covid-19
diagnostiku šajā laika periodā.
Visus šos apsvērumus LM ir ņēmusi vērā un par šādu
kārtību lūdz ceturtdien lemt valdībā.
Otrdien Ministru prezidents Krišjānis
Kariņš (JV) paziņoja, ka atbildīgajām ministrijām līdz darba nedēļas beigām
jābūt skaidram rīcības plānam Covid-19 būtiskai ierobežošanai sociālās aprūpes
centros.
Premjera birojā aģentūru LETA informēja, ka Kariņš
otrdien izdevis rezolūciju, ar kuru uzdevis LM, Veselības un Vides aizsardzības
un reģionālās attīstības ministrijām līdz darba nedēļas beigām iesniegt
koordinētas rīcības plānu tūlītējiem pasākumiem Covid-19 izplatības
ierobežošanai visās ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas
institūcijās.
Savukārt Jaunā konservatīvā partija (JKP) trešdien
izplatījusi paziņojumu, norādot, ja tuvāko divu nedēļu laika netiks novēroti
jūtami uzlabojumi Covid-19 ierobežošanā pansionātos, tā apsvērs iespēju lūgt
premjeru vērtēt labklājības ministres Ramonas Petravičas (KPV LV) demisiju.
Šomēnes Covid-19 gadījumi konstatēti kopumā 80
sociālās aprūpes iestādēs Latvijā, liecina Slimību profilakses un kontroles
centra dati. Valdība iepriekš jau atbalstījusi eksprestestu veikšanu sociālās
aprūpes iestādēs.
Foto: no arhīva
