Sociālo darbinieku biedrība atklātā vēstulē, kas adresēta vairākām
amatpersonām, aicina nepieļaut sociālā darba speciālistu padarīšanu par nodokļu
inspektoriem un pieprasa labklājības ministres Ramonas Petravičas (KPV LV)
demisiju.
Vēstules autori pieprasa apstādināt “nepārdomāto
un, iespējams, pretlikumīgo” Finanšu ministrijas (FM) un Labklājības
ministrijas (LM) iniciatīvu uzlikt pašvaldību sociālajiem dienestiem jaunu
funkciju – vērtēt pašnodarbināto un mikrouzņēmuma nodokļa maksājumu atbilstību
trūcīgas personas statusam vai sniegt apliecinājumu, ka viņa ienākumi ir
nepietiekami, lai viņi varētu saņemt iespēju nemaksāt minimālās obligātās
sociālās apdrošināšanas iemaksas.
Sociālo darbinieku biedrība norāda, ka ar iecerētajiem
grozījumiem likumā par valsts sociālo apdrošināšanu tiek paredzēta jauna
funkcija pašvaldību sociālajiem dienestiem, kas, vēstules autoru ieskatā, pēc
būtības ir nodokļu nomaksas kontrole -individuāls darbs ar ekonomiski aktīvu
iedzīvotāju, proti, pašnodarbināto un mikrouzņēmuma nodokļa maksātāju, kura
ienākumi ir zemāki par valstī noteikto minimālo algu jeb 500 eiro no nākamā
gada.
Tāpat biedrība atzīmēja, ka pirms šāda priekšlikuma
izstrādes nav notikušas nekādas diskusijas ar profesionālajām apvienībām par šīs
idejas lietderību, īstenojamību un jēgu. Vēstules autori norādīja, ka ir jau
izskanējis ekspertu viedoklis, ka piedāvātie grozījumi vērtējami kā
“genocīds pret personām ar zemiem ienākumiem, ir pretrunā ar sociālās
apdrošināšanas būtību, bet vienlaikus tas ir arī sociālajiem dienestiem un
sociālā darba profesijai neatbilstošs uzdevums, kas degradē profesiju”.
Pēc vēstules autoru paustā, ierosinātie grozījumi
likumā ne tikai paredz, ka pašnodarbinātajam vai mikrouzņēmuma maksātājam būs
jāvēršas sociālajā dienestā, lai apliecinātu, ka ienākumi nesasniedz minimālo
algu, tādējādi spiežot iziet birokrātisko trūcīgas personas statusa noteikšanas
procesu arī tad, ja nav nepieciešama sociālā palīdzība, bet arī faktiski
pārveido sociālos dienestus par Valsts ieņēmuma dienesta (VID) padotajiem –
nodokļu inspektoriem.
Sociālo darbinieku biedrība uzsvēra, ka tas būtiski
transformē sociālā dienesta būtību, pārvēršot sociālos dienestus un sociālā
darba speciālistus “no atbalsta sniedzējiem par represīvu kontroles iestādi”.
Pēc vēstules autoru paustā, šāds priekšlikums ir pretrunā arī ar Sociālo
pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā noteikto, kā arī sociālā darba
profesijas misiju un uzdevumiem – sniegt palīdzību, vairot cilvēka
pašnoteikšanos un veicināt sociālo taisnīgumu.
Vēstulē norādīts, ka saskaņā ar “Eurostat”
datiem 2019.gadā Latvijā kopā bija 95 600 pašnodarbinātas personas, savukārt
VID publicētā informācija liecina, ka 2019.gada ceturtajā ceturksnī valstī bija
29 292 pašnodarbinātas personas, kuras veic valsts sociālās apdrošināšanas
obligātās iemaksas.
Pēc biedrības paustā, aprēķini rāda, ka no nākamā gada
papildus vairāk nekā 66 tūkstoši personu vismaz reizi ceturksnī vērsīsies
pašvaldību sociālajos dienestos, lai pierādītu, ka ienākumi ir zemāki nekā
minimālā alga, skaidros iemeslus, kādēļ ienākumi ir tik zemi, kā arī būs
spiesti veikt pagaidām vēl nedefinētus līdzdarbības pienākumus, lai tiktu
atbrīvoti no plānoto minimālo valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu
maksāšanas.
Vēstules autori atzīmē, ka saskaņā ar Valsts sociālās
apdrošināšanas aģentūras (VSAA) datiem 2019.gadā apmēram 110,6 tūkstošu no
sociāli apdrošinātām personām darba ņēmēju un pašnodarbināto personu ienākumi
jeb obligāto iemaksu objekts bija no viena eiro centa līdz 429,99 eiro mēnesī.
Biedrība skaidroja, ka šo personu vidējais veicamo obligāto iemaksu objekts jeb
gūtie ienākumi bija 218,76 eiro mēnesī. Līdz ar to tiek sagaidīts, ka aptuveni
110 000 personas varētu doties uz sociālajiem dienestiem 119 pašvaldībās.
Sociālo darbinieku biedrība vērsa uzmanību, ka ieceres
nesamērīgumu un neiespējamību to praktiski īstenot paspilgtina arī fakts, ka
valstī katastrofāli trūkst sociālā darba speciālistu, kuri jau šobrīd strādā ar
pārmērīgi lielu klientu skaitu, sniedzot sociālo atbalstu cilvēkiem, kuri paši
nespēj sev palīdzēt – cilvēkiem ar invaliditāti, ģimenēm ar bērniem, bāreņiem,
vecāka gada gājuma cilvēkiem un citiem.
“Vidēji tas nozīmētu 924 jaunus klientus vienā
pašvaldībā, kas sociālā darba speciālistiem sociālajos dienestos izpaustos
papildus darba apjomā – 308 stundas ceturksnī jeb 102 konsultāciju stundas
mēnesī, pieņemot, ka viena saruna notiek 20 minūtes,” aprēķinājuši
vēstules autori.
Pēc biedrības paustā, vidēji vienā pašvaldības
sociālajā dienestā tas veidotu sociālā darba speciālista pusslodzi: darbu, kurš
nebūtu sociālais darbs, bet nodokļu nomaksas izsekošanas darbs, pēc būtības
pretējs sociālā darba uzdevumiem un ētikai. Vēstules autori akcentēja, ka
apmēram 60 sociālā darba speciālisti Latvijas sociālajos dienestos veiktu šādu
ar profesiju nesaistītu darbu, norādot, ka jau šobrīd, lai izpildītu kaut vai
esošo Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma normu – viens sociālā
darba speciālists uz 1000 iedzīvotajiem, valstī kopā trūkst 823 sociālā darba
speciālistu.
Vēstules autori norāda – uzliekot papildus ar
profesiju nesaistītu birokrātisko slogu sociālā darba specialistiem, LM šo
skaitu mākslīgi vēl palielina par 60, kas veido 883 sociālā darba speciālistu.
Biedrība vērsa uzmanību, ka sociālo dienestu praksē tas nozīmē, ka 60 sociālā
darba speciālisti, kuri varētu strādāt vidēji ar 30 aktīvām klientu lietām,
jaunās funkcijas dēļ šo darbu nevarēs veikt.
“Tādējādi bez nepieciešamā atbalsta tiks atstātas
1800 ģimenes ar multiplām sociālām problēmām- vardarbība ģimenē, zemas vecāku
prasmes, konfliktsituācijas, atkarības problēmas un tā tālāk, kamēr sociālā
darba speciālisti pildīs nodokļu inspektora funkciju,” akcentēts vēstulē.
Biedrības ieskatā plānotā sociālajiem dienestiem
neraksturīgās funkcijas noteikšana samazinās sociālā darba speciālistu, tai
skaitā sociālo darbinieku kapacitāti veikt profesionālās darbības
pamatuzdevumus un pienākumus saskaņā ar profesijas standartu: identificēt un
analizēt indivīda, ģimenes, grupas, kopienas sociālās problēmas, sekmēt to
prevenci, sadarbībā ar klientu un citu profesiju pārstāvjiem tās risināt,
piesaistot vai radot atbilstošus resursus, savā profesionālajā darbībā īstenot
sociālo taisnīgumu, sekmēt klienta pašnoteikšanos, pārstāvēt klienta intereses.
Vēstules autori uzsvēra, ka nav saprotams, kādēļ LM
aicina izveidot jaunu funkciju, nevis ievērot to, kas jau ir noteikts likumā
“Par Valsts ieņēmumu dienestu” un “Par nodokļiem un
nodevām”, proti to, ka nodrošināt valsts nodokļu, nodevu un citu valsts
noteikto obligāto maksājumu iekasēšanu Latvijas teritorijā ir VID, nevis
pašvaldību sociālā dienesta uzdevums.
“Savukārt, ja ir iecere šādām personām piedāvāt
iespēju uzlabot savu kvalifikāciju, darba meklēšanas prasmes vai
pārkvalificēties, lai integrētos pilna laika darba tirgū, to šobrīd saskaņā ar
valsts pārvaldes funkciju sadalījumu nodrošina Valsts nodarbinātības
aģentūra,” pausts vēstulē.
Pēc biedrības paustā, sociālā dienesta uzdevums ir
nodrošināt iedzīvotajiem nepieciešamos sociālos pakalpojumus un sociālo
palīdzību, sniegt atbalstu iedzīvotājiem dažādu sociālo problēmu risināšanā, kā
arī atbalstīt viņus krīzes situācijās. Vēstules autoru ieskatā, tieši sociālie
dienesti šogad, ārkārtējās situācijas laikā parādīja, ka neraugoties uz
apdraudējumiem, ir gatavi turpināt darbu kopā ar mediķiem cilvēku dzīvības un
veselības labā arī augsta epidemioloģiskā apdraudējuma apstākļos.
Tāpat vēstulē uzsvērts, ka sociālais dienests kā
pašvaldības iestāde šo atbalstu sniedz kompleksi, iesaistot visus sociālā darba
speciālistus, tāpēc jebkuras nepārdomātas izmaiņas ietekmē visu sociālā
dienesta uzdevumu izpildi.
“Plānotā nodokļu nomaksas kontroles funkcija liks
pārkāpt gan sociālā darba profesijas ētiskās, gan profesionālās robežas, jo ir
pretrunā ar cilvēka cieņas un pašnoteikšanās principu, pilnībā sagraujot
sociālā darbinieka profesionālo integritāti,” pauda vēstules autori.
Vēstules autori akcentē, ka, plānojot būtiski
palielināt sociālo dienestu noslodzi un birokrātisko slogu, LM faktiski
neievēro sociālā darba vērtības, ētikas principus un arī labas pārvaldības
principu, kas prasa valsts pārvaldes rīcību atbilstoši kompetencei, kā arī
demonstrē pilnīgu necieņu pret sociālā darba speciālistiem. Turklāt, pēc
biedrības paustā, LM, kam vajadzētu būt sociālā darba nozares politiskajam
lobijam un aizsargam, ir “izkārusi balto karogu un kapitulē absurda un FM
terora priekšā”.
Sociālo darbinieku biedrība vērsa uzmanību, ka tā ir
spiesta norādīt uz labklājības ministres un LM augstākās vadības nekompetenci,
rīcības pretrunīgumu ar sociālā darba pamatprincipiem, sociālā dienesta būtību
un, iespējams, pat ieceres prettiesiskumu, tāpēc LM vadība ir zaudējusi sociālā
darba speciālistu, tai skaitā sociālo darbinieku uzticību.
“Diemžēl šī nav pirmā reize, kad labklājības
ministre un LM sagatavo ar nozares speciālistiem neizdiskutētus un nozares
speciālistu neatbalstītus priekšlikumus,” uzsvēra biedrība, norādot, ka tā
pieprasa Petravičas demisiju un minētās ieceres steidzamu apturēšanu.
Biedrība rosina Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu
(JV) un citas valsts amatpersonas aicināt uz tikšanos Sociālo darbinieku
biedrības un Latvijas sociālo dienestu vadītāju apvienības pārstāvjus, lai
pārrunātu vēstulē minēto situāciju un meklētu risinājumus, kas ir tiesiski,
ētiski un pieņemami sociālā darba speciālistiem.
Vēstules autori akcentēja, ka gadījumā, ja “šī
absurdā un sociālos dienestus un sociālā darba speciālistus degradējošā
iniciatīva” netiks apturēta, tad Sociālo darbinieku biedrība kopā ar
sadarbības partneriem būs spiesta organizēt piketus un citas protesta akcijas,
ko sociālie darbinieki līdz šim nav darījuši.
Atklātā vēstule adresēta Valsts prezidentam Egilam
Levitam, Kariņam, Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājam
Andrim Skridem (AP), tiesībsargam Jurim Jansonam, finanšu ministram Jānim
Reiram (JV) un Petravičai.
Arī Saeimā nepārstāvētā partija
“Progresīvie” pievienojas Sociālo darbinieku biedrības viedoklim un
pieprasa labklājības ministres Ramonas Petravičas (KPV LV) demisiju, informēja partijā.
“Progresīvie” uzskata, ka ministre ir “pilnībā
zaudējusi savas nozares uzticību, nespējot un nemēģinot to aizstāvēt no Finanšu
ministrijas (FM) piedāvātajiem katastrofālajiem grozījumiem”, kas tiek
virzīti 2021.gada valsts budžeta projekta paketē.
“Labklājības ministres atkārtotā nespēja izprast
un aizstāvēt savu pārstāvēto nozari ir tikai aisberga redzamā daļa. Aiz
sociālās palīdzības izkārtnēm mēs redzam FM ieceri, pēc kuras ieviešanas
Latvijas neaizsargātākie un nabadzīgākie iedzīvotāji būs spiesti maksāt par
Petravičas nespēju aizstāvēt savu nozari no valdības cīņas pret nodokļu
optimizāciju,” izteikusies “Progresīvo” līdzpriekšsēdētāja
Antoņina Ņenaševa.
FM un Labklājības ministrijas “iecere padarīt
sociālos darbiniekus par nodokļu inspektoriem ir pretlikumīga, nekompetenta un
ciniska”, uzskata partijā. Šis lēmums demonstrējot FM un Valsts ieņēmumu
dienesta (VID) faktisko nespēju cīnīties ar nodokļu optimizāciju un lielākajiem
uzņēmumiem, kuri saviem darbiniekiem liek reģistrēties kā pašnodarbinātajiem
vai mikrouzņēmumiem, lai izvairītos no nodokļu maksājumiem.
“Šī iecere tuvojas nabadzības kriminalizēšanai,
vienlaikus ignorējot tūkstošiem iedzīvotāju, kuru ienākumi var būt zemāki
ģimenes stāvokļa, bērnu kopšanas, veselības, karjeras apstākļu, personīgās
izvēles vai citu iemeslu dēļ,” uzsver partijā.
“Progresīvie” pauž, ka paredzētās izmaiņas
demonstrējot sliktāko valdības praksi, kas “caurstrāvo 2021.gadam
piedāvātos nodokļu grozījumus un budžeta lēmumus”. Neizpratne par nozaru
vajadzībām, to neiesaistīšana kritiskās diskusijās un lēmumi, kas sociāli
neaizsargātāko sabiedrības daļu iedzītu vēl dziļākā nabadzībā un bezcerībā, ir
finanšu ministra Jāņa Reira (JV) un Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV)
“rokraksts un atbildība”, “Jaunās vienotības” politiķus
kritizē “Progresīvie”, kas vienlaikus ar JV ir vienā koalīcijā Rīgas
domē.
Foto: no arhīva
