Parlaments šodien vienojās nodot izskatīšanai Saeimas Sociālo un
darba lietu komisijā iedzīvotāju iniciatīvu par migrēnas iekļaušanu
kompensējamo diagnožu sarakstā.
Deputāts Vitālijs Orlovs (S) iepriekš parlamenta
Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas sēdē vaicāja, par cik samazināsies
migrēnas ārstēšanas medikamentu cenas pēc šāda soļa veikšanas. Iniciatīvas
pārstāve, Latvijas Galvassāpju pacientu biedrības vadītāja Līga Alberliņa
norādīja, ka attiecīgo medikamentu cenas varētu samazināties atbilstoši
Igaunijas un Lietuvas piemēram, kur tie ir par 40% līdz 50% lētāki.
Kā norādīja Alberliņa, īstenojot ierosinājumu,
samazināsies citu kompensējamo medikamentu izmantošana, kurus pašlaik izmanto
migrēnas pacienti. Atbildot uz parlamentārieša Nomunda Žunnas (JKP) jautājumu
par cilvēku skaitu, kurus skar šis jautājums, iniciatīvas virzītāju pārstāve
norādīja, ka vairāk nekā 10% cilvēku sirgst ar šo kaiti un tuvu pusei no viņiem
tā ir hroniskā formā.
Iniciatīvu portālā “Manabalss.lv” tika
savākti nepieciešamie 10 000 paraksti, lai rosinātu migrēnas iekļaušanu
kompensējamo diagnožu sarakstā. Kā informēja sabiedrisko
attiecību speciāliste Anna Babre, iniciatīvas parakstītāji lūdz netaupīt uz
veselības rēķina un sniegt valsts atbalstu medikamentu iegādei. Babre informēja,
ka migrēna ir izplatītākā galvas smadzeņu slimība pasaulē, ar kuru visbiežāk
slimo cilvēki darbspējīgā vecumā. Latvijā tā skar teju desmito daļu jeb 11,4%
no iedzīvotājiem.
Alberliņa norādīja, ka “Manabalss.lv”
apkopotie paraksti iezīmē tikai daļu no pacientiem, kas savā dzīvē spiesti
saskarties ar neizturamām galvassāpēm, reiboņiem, sliktu dūšu un jutību pret
gaismu, skaņu un aromātiem. Viņa skaidroja, ka migrēna vienā momentā spēj
sagrozīt dzīvi par 180 grādiem un cilvēks vairs nespēj pilnvērtīgi funkcionēt,
jo ikdienas ritms negribot tiek apstādināts un grūtības sagādā pat mazākās
darbības.
Medikamenti migrēnas mazināšanai ir dārgi un iegādei,
atkarībā no migrēnas lēkmju biežuma un terapijas metodes, nepieciešami 20 līdz
300 eiro mēnesī, tomēr papildus jāpieskaita arī izdevumi par ārstu-speciālistu
apmeklējumiem, transporta izmaksas, lai nokļūtu pie ārsta vai uz aptieku, kā
arī negūtie ienākumi par kavētajām darba dienām, skaidro iniciatīvas
iesniedzēji.
Foto: no arhīva
