Visā Latvijā šodien atzīmē Satversmes sapulces sasaukšanas
101.gadadienu.
Satversmes sapulce uz pirmo sēdi pulcējās 1920.gada
1.maijā, un tās sanākšanu ļaudis svinēja ar sajūsmu, izejot ielās atbalsta
manifestācijās.
Satversmes sapulce, kuras uzdevums bija izstrādāt
neatkarīgas Latvijas konstitūciju, bija ievēlēta pēc moderniem, Rietumeiropas
mērogā progresīviem principiem – demokrātiski, piešķirot vēlēšanu tiesības
abiem dzimumiem, ievērojot nacionālo minoritāšu intereses un citas brīvības.
Satversmes sapulces vēlēšanās 1920.gada 17. un
18.aprīlī nobalsot ieradās teju 85% no reģistrētajiem vēlētājiem. Satversmes
sapulci veidoja dažādi politiskie spēki. Tajā darbojās sociāldemokrāti,
latviešu pilsoniskās partijas, nacionālo minoritāšu pārstāvji un citas
partijas.
Sākotnēji Satversmes sapulcē ievēlēja 150 deputātus no
16 sarakstiem. 1920.gada rudenī to papildināja vēl divi deputāti no
Ziemeļvidzemes reģioniem, kuros aprīlī vēlēšanas nenotika, jo tobrīd tie vēl
atradās Igaunijas armijas kontrolē.
Par Satversmes sapulces prezidentu kļuva Tautas
padomes priekšsēdētājs Jānis Čakste. Pirmā tautas vēlētā likumdevēja prezidents
pildīja arī valsts galvas funkcijas.
Satversmes sapulces pamatuzdevums bija konstitūcijas
izstrāde. Vienlaikus tā pieņēma arī virkni citu likumu. Tās darba kārtībā bija
valsts pārvaldes un tiesu darba noregulējums, Latvijas teritoriālais
iedalījums, finanšu un sociālā sistēma, kā arī daudzi citi jautājumi.
Satversmes sapulce strādāja vairāk nekā divarpus gadus un šajā laikā sanāca uz
213 sēdēm.
Foto: no arhīva
