Labklājības ministrija (LM) rosinās šogad sākt pilotēt jaunu invaliditātes novērtēšanas pieeju pilngadīgām personām, lielāku nozīmi piešķirot cilvēka funkcionēšanas izvērtējumam, aģentūru LETA informēja ministrijā.
LM jau pirms gada iepazīstināja ar ieceri invaliditātes novērtēšanā pieaugušajiem akcentēt funkcionēšanas spēju, nevis diagnozi, publiskai apspriešanai nododot ziņojumu “Invaliditātes novērtēšanas sistēmas pilnveide pilngadīgām personām”.
Tagad ziņojuma projekts nodots atkārtotai starpinstitūciju saskaņošanai. Tāpat tas trešdien labklājības ministra Reiņa Uzulnieka (ZZS) vadībā pārrunāts Invaliditātes lietu nacionālās padomes sēdē.
Ziņojuma projektā piedāvāts pilnveidot invaliditātes novērtēšanas sistēmu pilngadīgām personām, nostiprinot funkcionēšanas novērtēšanu kā vadošo komponenti invaliditātes statusa noteikšanā. Tāpat piedāvāts mainīt īpašas kopšanas nepieciešamības novērtēšanas kārtību un ar to saistītā finansiālā atbalsta piešķiršanu.
Uzulnieks norāda, ka LM vēlas izveidot “mūsdienīgu, taisnīgu un cilvēcīgu invaliditātes novērtēšanas sistēmu”, kas balstīta ne tikai medicīniskajos kritērijos, bet arī cilvēka funkcionēšanas izvērtējumā. “Tāpēc valdībā virzām priekšlikumu pilotēt jauno pieeju, lai pēc tās rezultātu izvērtēšanas lemtu par reformas ieviešanu kā pastāvīgu risinājumu no 2030. gada,” pauž ministrs.
LM piedāvā pilnveidot trīs būtiskus virzienus – invaliditātes novērtēšanas pieeju pilngadīgām personām, īpašas kopšanas nepieciešamības novērtēšanu, ieviešot pilnveidotus novērtējuma instrumentus, kā arī kārtību, kādā īpašas kopšanas gadījumā nosaka valsts finansiālo atbalstu.
Ministrija piedāvā ieviest gradētu kopšanas pabalstu atbilstoši aprūpes intensitātes līmenim.
Informatīvā ziņojuma projekts ir starpziņojums, ar kuru LM plāno informēt valdību par sagatavoto piedāvājumu un indikatīvo finansējumu, kas būtu nepieciešams izmaiņu īstenošanai. Tāpat ministrija vēlas saņemt valdības atbalstu piedāvātās pieejas pilotēšanai no 2026. gada ceturtā ceturkšņa līdz 2027. gada ceturtajam ceturksnim.
LM norāda, ka pilotprojekts nepieciešams, lai pārliecinātos par piedāvāto izmaiņu atbilstību Latvijas situācijai.
Pēc pilotprojekta rezultātu izvērtēšanas LM plāno Ministru kabinetā iesniegt konceptuālo ziņojumu, aicinot valdību lemt par jaunās pieejas ieviešanu kā pastāvīgu risinājumu no 2030. gada. Vienlaikus plānots vērtēt arī reformas fiskālo ietekmi.
Kā vēstīts, Valsts kontrole revīzijā, ar kuras rezultātiem iepazīstināja pērn janvārī, secinājusi, ka invaliditātes statuss Latvijā tikai daļēji sasniedz savu mērķi, turklāt atbalsta sistēma kopumā ir sadrumstalota un nevienlīdzīga, īpaši pašvaldību līmenī, kur pakalpojumu pieejamība un apjoms būtiski atšķiras atkarībā no dzīvesvietas.
Labklājības ministrs Uzulnieks toreiz norādīja, ka revidentu ieteikumi par invaliditātes atbalsta sistēmas uzlabošanu lielā mērā sakrīt ar jau sāktajiem LM darbiem. Tāpēc jau šobrīd tiek virzītas izmaiņas invaliditātes novērtēšanas sistēmā, mazinot administratīvo slogu, ieviešot digitālus risinājumus un pakāpeniski pārejot uz “cilvēkorientētu, funkcionēšanā balstītu pieeju”, toreiz sacīja ministrs.
