Solārā ziema – gada
ceturksnis, kurā Zemes ziemeļu puslode saņem vismazāko Saules gaismas daudzumu, sāksies piektdien, 6.novembrī.
Atbilstoši portālā “timeanddate.com” publicētajiem datiem solārā
ziema turpināsies līdz 4.februārim. Šajos trīs mēnešos saules spīdēšanas ilgums
Rīgā būs mazāks par astoņām stundām un 43 minūtēm dienā. Īsākā diena būs
21.decembris, kad laika sprīdis starp saules lēktu pulksten 9 un rietu pulksten 15.43
būs vien sešas stundas un 43 minūtes.
46 dienas pēc ziemas saulgriežiem – 5.februārī – sāksies solārais
pavasaris, kas turpināsies līdz 6.maijam. Šajā periodā dienas garums
palielināsies no nepilnām deviņām stundām līdz nepilnām 16 stundām.
Nākamā gada gaišākais ceturksnis sāksies 7.maijā un noslēgsies 5.augustā,
kad solāro vasaru nomainīs rudens.
Gadalaikus iedala dažādi. Astronomiskais rudens šogad sākās 22.septembrī un
noslēgsies 21.decembrī, kad būs ziemas saulgrieži. Astronomiskā ziema
turpināsies līdz pavasara ekvinokcijai 20.martā.
Savukārt meteoroloģiskā ziema sākas tad, kad diennakts vidējā gaisa
temperatūra vismaz piecas dienas pēc kārtas ir zemāka par nulli.
2019.-2020.gada tumšajā periodā daudzviet Latvijā meteoroloģiskā ziema
neiestājās, bet šogad tā var sākties jau novembra vidū.
Jau ziņots, ka tuvākajos mēnešos gaisa temperatūra Latvijā caurmērā būs
virs klimatiskās normas, taču ciklonu aktivitāte prognozēta mazāka nekā
pagājušajā ziemā, tādēļ bieži gaidāms mierīgs laiks, savukārt aukstuma periodos
vietām iespējama stipra snigšana.
Dānijas Meteoroloģijas institūts paredz, ka novembrī un decembrī
laikapstākļus bieži noteiks anticiklons, tādēļ vidējais vēja ātrums un nokrišņu
daudzums varētu būt mazāks par normu, savukārt janvārī iespējama Atlantijas
ciklonu pastiprināšanās – vējaināks un nokrišņiem bagātāks laiks.
Vidējā gaisa temperatūra Baltijas reģionā un Austrumeiropā gaidāma zemāka
nekā pagājušajā ziemā, taču tā joprojām būs virs normas, prognozē “AccuWeather”.
Šoziem gaidāmi aukstuma viļņi un periodisks sniegs, kā arī lielāks sniegputeņu
risks, lai gan 2020.-2021.gada ziema Ziemeļeiropā nebūs tik vējaina kā
iepriekšējā.
Foto: no arhīva
