Karstajā laikā speciālisti aicina
iedzīvotājus lietot pietiekami daudz šķidruma un būt
piesardzīgiem, jo pat neliela atūdeņošanās var izraisīt
reiboni, vieglas galvas sāpes un nogurumu.
Uztura speciāliste Anita Baumane
skaidroja, ka, lai arī ūdens nesatur barības vielas, tomēr tas ir
nepieciešams ikvienas ķermeņa funkcijas veikšanai, tostarp
gremošanai, barības vielu transportēšanai un ķermeņa
temperatūras regulēšanai, kā arī citiem daudziem ķīmiskiem
procesiem.
Neliela dehidratācija jeb atūdeņošanās
1-2% svara zuduma gadījumā var izraisīt vieglas galvas sāpes,
reiboni, nogurumu, koncentrēšanās spēju samazināšanos, taču
lielāks ūdens zudums var izraisīt pat koordinācijas traucējumus,
halucinācijas un kognitīvo spēju traucējumus.
Speciāliste norādīja, ka gados veci
cilvēki ir vairāk pakļauti dehidratācijas riskam, kā rezultātā
iespējami nopietni kognitīvo spēju traucējumi.
Baumane skaidroja, ka ūdens vajadzīgs,
lai uzturētu un veidotu visus ķermeņa audus. Ūdens arī mitrina
ādu, padarot to maigu un gludu. “Lai cik savādi izklausās,
bet ar gadiem cilvēka ķermenis kļūst “sausāks”.
Jaundzimušā organisms satur 75-80% ūdens, bet pēc 60 gadu vecuma
tie ir tikai 50%. Vesels cilvēks zaudē šķidrumu elpojot,
urinējot, svīstot un ar vēdera izeju, taču to atjaunot spējam,
regulāri uzņemot šķidrumu,” informēja uztura speciāliste.
Optimālais diennaktī nepieciešamais
šķidruma daudzums, kas jāuzņem ēdot un dzerot, kā arī lietojot
ar ūdeni bagātus produktus, ir aptuveni divi līdz 2,5 litri jeb 30
līdz 35 mililitri uz cilvēka vienu kilogramu no ķermeņa svara.
Piemēram, ja cilvēks sver 70 kilogramus, tad dienā būtu
nepieciešams uzņemt vismaz 2100-2450 mililitrus šķidruma.
Vismaz pusi no ieteicamā šķidruma
daudzuma jāuzņem ar ūdeni vai nesaldinātām tējām bez kofeīna.
Uzņemtā un zaudētā šķidruma daudzums katram cilvēkam var būt
individuāls un atkarīgs no daudziem faktoriem, tostarp cilvēka
ķermeņa svara un auguma garuma, lietotā uztura, fiziskās
aktivitātes, apkārtējās vides temperatūras.
Pasaules Veselības organizācijas
speciālisti norādījuši, ka nepieciešamais ūdens daudzums katram
organismam ir atšķirīgs, savukārt citu ārvalstu speciālisti
rekomendē vīriešiem vecumā virs 51 gada lietot 3,7 litrus ūdens
dienā, no kuriem 2,7 litri būtu jāizdzer, bet sievietēm vajadzētu
lietot 2,7 litrus ūdens dienā, no kuriem 2,2 litrus vajadzētu
izdzert.
Karstumā un lielas fiziskas slodzes
laikā – sportojot, veicot fiziski smagu darbu, kā arī saslimšanas
gadījumā, piemēram, caurejas, vemšanas, vai stipras svīšanas
gadījumos, noteikti jāpalielina uzņemtā šķidruma daudzumu, taču
šādās reizēs labāk noderēs ūdens ar augstāku mineralizācijas
pakāpi par 1,5 gramiem uz litru un lielāku nātrija un hlorīda
saturu.
Fiziski aktīvajiem jāatceras, ka
slodze, jo sevišķi karstos ārējās vides apstākļos, rada kopējā
ūdens zudumu sviedru veidā. Fiziskās slodzes laikā, kas ilgst 30
līdz 60 minūtes, var izraisīt dehidratāciju – ja netiek uzņemts
pietiekami daudz ūdens, tas var negatīvi ietekmēt sirds un
asinsvadu, termoregulācijas un veiktspējas reakcijas.
Galvenais mērķis šķidruma lietošanai
pirms fizikās slodzes ir novērst dehidratāciju vai aizkavēt
dehidratācijas kaitīgo ietekmi fiziskās slodzes laikā, tādēļ
svarīgi ūdeni uzņemt trīs līdz sešas stundas pirms fiziskās
slodzes, kā arī slodzes laikā ik pēc 15-20 minūtēm, padzeroties
apmēram 120 mililitrus, un noteikti padomājot par ūdens uzņemšanu
arī pēc slodzes.
Tomēr, ja cilvēkam ir pēkšņas sāpes
krūtīs vai dīvains diskomforts krūšu rajonā, ātra
sirdsdarbība, elpas trūkums, pēkšņs, nepārvarams nespēks vai
nespēja pakustināt rokas vai kājas, stipras galvassāpes un
samaņas zudums, tad jāzvana 113 un jālūdz medicīniska palīdzība.
Foto: no arhīva
