Satversmes tiesā (ST) ir ierosināta lieta par vides aizsardzības
un reģionālās attīstības ministrija Jura Pūces (AP) rīkojuma par iedzīvotāju
aptaujas par administratīvi teritoriālo reformu nolikuma apturēšanu, atbilstību
Satversmei, informē ST.
Tiesā skaidro, ka lieta ierosināta pēc Ikšķiles novada
domes pieteikuma. Ministrs ar apstrīdēto aktu apturējis domes pieņemtā Ikšķiles
novada iedzīvotāju aptaujas “Ikšķiles novada balsojums” nolikuma
darbību. Pēc ministra ieskata, nolikumā paredzēts organizēt aptauju par
administratīvi teritoriālo reformu, kas pēc savas formas līdzinās vēlēšanām vai
vietējam referendumam saistoša lēmuma pieņemšanai.
Taču normatīvajos aktos neesot paredzētas pašvaldības
domes tiesības organizēt šādu aptauju vai rīkot vietējos referendumus. Turklāt
administratīvi teritoriālā reforma esot nozīmīgs valsts un sabiedrības dzīves
jautājums, kas jāizlemj pašam likumdevējam.
Savukārt dome, izskatījusi apstrīdēto aktu ārkārtas
sēdē, nolēma atstāt nolikumu bez izmaiņām un iesniegt ST pieteikumu par
apstrīdēto aktu. Dome uzskata, ka apstrīdētais akts neatbilst Satversmes 1. un
101.pantam, kā arī Eiropas vietējo pašvaldību hartas 5.pantam.
Dome norādīja, ka saskaņā ar Hartas 5.pantu lēmums par
pašvaldības teritorijas robežu izmaiņām nevar tikt pieņemts bez konsultēšanās
ar attiecīgās pašvaldības iedzīvotājiem. Savukārt no Satversmes 1. un 101.panta
izrietot pašvaldības iedzīvotāju tiesības uz efektīvu līdzdalību pašvaldības
darbībā, tostarp tiesības paust savu viedokli par administratīvi teritoriālo
reformu. Tādēļ atbilstoši likuma “Par pašvaldībām” 12.pantam dome
esot tiesīga organizēt šādu aptauju kā tās brīvprātīgu iniciatīvu, lai
noskaidrotu un efektīvāk pārstāvētu pašvaldības iedzīvotāju viedokli par
administratīvi teritoriālo reformu.
Dome uzskata, ka aptaujas forma un norises kārtība
nevar maldināt par tās rezultātu nozīmi un sekām, jo dome esot pienācīgi
informējusi pašvaldības iedzīvotājus par to, ka aptaujai ir konsultatīvs
raksturs.
ST ir uzaicinājusi ministru līdz 2019. gada
16.oktobrim iesniegt tiesai atbildes rakstu ar lietas faktisko apstākļu
izklāstu un juridisko pamatojumu.
Lietas sagatavošanas termiņš ir 2020.gada 16.janvāris.
Par lietas izskatīšanas procesa veidu un datumu tiesa lemj pēc lietas sagatavošanas.
Jau ziņots, ka 18.jūlijā Ogrē notika Vides
aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) konsultācijas ar
Ikšķiles, Ķeguma, Lielvārdes un Ogres novada domes deputātiem par Ogres novada
apvienoto administratīvo teritoriju.
Pūce sarunā nepieļāva iespēju Ikšķiles novadam
saglabāt cerēto neatkarību.
“Ministrs skaidri norādīja, ka Ikšķiles novads
nākotnē kā neatkarīga teritoriāla vienība nevarēs pastāvēt, tādēļ tas jāiekļauj
Ogres novada sastāvā. Viņš uzsvēra, ka Ikšķiles novada attīstības augstie
rādītāji ir saistīti tikai ar Rīgas tuvumu, bet pašvaldības lielais ieguldījums
šīs teritorijas sakārtošanā un attīstībā nav noteicošais faktors, kādēļ cilvēki
izvēlas dzīvot Ikšķiles novadā,” apgalvoja Ikšķiles novada pašvaldības
sabiedrisko attiecību speciāliste Inga Šulca.
Ikšķiles novada domes priekšsēdētāja vietnieks Česlavs
Batņa (LZS) pauda nostāju, ka Ikšķiles novads apvienošanas gadījumā neiegūs
ministrijas solītos uzlabojumus iedzīvotāju labklājības nodrošināšanā un
teritorijas izaugsmē.
“Ir ļoti skumji, ka sarunu process notiek diezgan
vulgāri, vienos vārtos, nepieļaujot iespēju rast citus risinājumus. Tikšanās
laikā mēs nedzirdējām konstruktīvas atbildes uz tiem 25 jautājumiem, kurus
Ikšķiles novada pašvaldība bija iesniegusi. Mēs esam saņēmuši no VARAM tikai
formālu atbildes vēstuli. Mums nav priekšstata, kā šī reforma var attīstīties
kopumā ne tikai novadā, bet arī valstī. Tas, kas labāk māk saimniekot, tas arī
labāk dzīvo. Un mūsu novada iedzīvotāji to nodrošina ar saviem nodokļiem un
savu attieksmi,” piebilda domes priekšsēdētājs Indulis Trapiņš (LZP).
Trapiņš piekrita Batņas teiktajam, ka Ikšķiles novadam
ir jāskatās Pierīgas virzienā, jo tas sevi uzskata par Pierīgas pašvaldību ar
ļoti labiem rādītājiem un perspektīvām attīstības tendencēm. “Ir skaidri
noprotams, ka pašreizējās valdības nostādnes ir virzīt šo reformu tādu, kādu
valdība ir iecerējusi. Tas mērķtiecīgi tiek arī darīts. Uzskatām, ka reforma ir
sasteigta, nav pārdomāta un izanalizēta, kas ir bezatbildīgi, jo no tās būs atkarīga
visu Latvijas iedzīvotāju nākotne,” sacīja Trapiņš.
Foto: satv.tiesa.gov.lv
