Šodien stājas
spēkā grozījumi Augstskolu likumā, kas paredz augstskolu
pārvaldības reformas ieviešanu, tādējādi mainot augstākās
izglītības sistēmas pārvaldību, dalot augstskolas jaunā
tipoloģijā.
Grozījumi
Augstskolu likumā Saeimā tika apstiprināti 8.jūnijā, galīgajā
lasījumā izskatot 271 priekšlikumu. Savukārt 2020.gada
18.februārī Ministru kabinets apstiprināja konceptuālo ziņojumu
“Par augstskolu iekšējās pārvaldības modeļa maiņu”,
kas bija sākums pretrunīgi vērtētajai augstskolu pārvaldības
reformai. Tā paša gada 20.maijā grozījumi tika iesniegti Saeimā
un parlamenta Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā sākās
apjomīgs darbs pie izmaiņu redakcionālas sagatavošanas.
Parlamentā
pieņemtie grozījumi paredz augstskolu tipoloģijas un iekšējās
pārvaldības modeļa maiņu. Atbalstītā redakcija paredz
augstskolas iedalīt trīs veidos – zinātnes universitātes,
lietišķo zinātņu universitātes, kā arī mākslu un kultūras
universitātes, likumā nosakot konkrētus atbilstības kritērijus.
Grozījumi paredz
ieviest arī jaunu iekšējās pārvaldības institūciju –
augstskolas padomi. Paredzēts, ka tā būs atbildīga par
augstskolas attīstības stratēģijas apstiprināšanu un tās
ieviešanas progresa uzraudzību.
Līdz šim lielākās
debates Augstskolu likuma grozījumu sakarā izcēlās par studējošo
skaita kritēriju zinātnes universitātēm, kuru vēlāk gan atmeta,
kā arī augstskolās ieviešamajām padomēm.
Virkne deputātu un
nozares pārstāvju iebilda studējošo skaita kritērijam, sakot, ka
tas ir nepamatots, un vistiešāk ietekmēs Daugavpils un Liepājas
universitātes. Tāpat sākotnēji zināma pretestība bija arī pret
šīm padomēm, jo nebija skaidrs tieši, kādu funkciju tās pildīs
un, cik liela loma paliks pārējām augstskolu institūcijām,
piemēram, satversmes sapulcei, senātam un rektoram.
Vienlaikus augstākās
izglītība sistēmas pārvaldības reforma bija iecerēta,
likvidējot Augstākās izglītības padomi (AIP). Šī iecere
izraisīja ļoti lielu sašutumu nozarē, un galu galā parlamenta
Izglītības, kultūras un zinātnes komisija vēl nelēma par AIP
likteni.
Līdzīgi arī
jautājumā par koledžām komisija vēl nenonāca pie vienota
slēdziena, lemjot, ka pie šīs diskusijas deputāti atgriezīsies
vēlāk. Izglītības un zinātnes ministrijas iecere paredz, ka
koledžu darbību turpmāk pamatā regulēs Profesionālās
izglītības likums.
Foto: no arhīva
