Šodien stājas spēkā jaunais Dzīvojamo telpu īres likums, kas
paredz ieviest atbildības un tiesību līdzsvaru starp izīrētāju un īrnieku.
Līdz šim dzīvojamo telpu īri regulēja teju pirms 30
gadiem pieņemtais likums “Par dzīvojamo telpu īri”, kas vairs
neatbilda esošajai situācijai ekonomikā un sociālajai situācijai.
Būtiskākās izmaiņas, ko paredz jaunais likums, ir
atbildības un tiesību līdzsvars starp izīrētāju un īrnieku, būtiski ātrāka un
vienkāršāka strīdu risināšana starp īrniekiem un izīrētājiem, ierobežoti līguma
termiņi un skaidri nosacījumi par iespējām grozīt īres maksu, kā arī
vienkāršāka īrnieku izlikšana no mājokļa, ja tie pārkāpj īres līguma
nosacījumus.
Atvieglotā kārtībā, lai gūtu publisko ticamību, būs
tiesība ierakstīt īres līgumus zemesgrāmatā, kas attiecīgi dos drošības
spilvenu abām pusēm, tostarp īrniekam drošību īres līguma spēkā esamībai
dzīvojamo telpu īpašnieka maiņas gadījumā, savukārt izīrētājam garantiju īsākai
strīdu risināšanai, ja īrnieks būtiski pārkāpj īres līguma nosacījumus.
Pēc Nekustamā īpašuma attīstītāju alianses aplēsēm,
piecos gados pēc jaunā īres likuma stāšanās spēkā investīciju apmērs jaunu īres
namu būvniecībā var sasniegt 150 miljonus eiro gadā jeb vairāk nekā 750
miljonus eiro piecu gadu laikā. Tāpat jaunā īres likuma virzība bija
katalizators, lai attīstītāji izveidotu pirmo īres namu investīciju fondu
Baltijā, kotējot to “Nasdaq” biržā.
Pieņemtajos grozījumos, iestrādāts Saeimas Juridiskā
biroja priekšlikums, ja pēc likuma spēkā stāšanās tiks atsavināta dzīvojamā
telpa, par kuras lietošanu līdz likuma spēkā stāšanās dienai būs noslēgts
dzīvojamās telpas īres līgums, kurš nav ierakstīts zemesgrāmatā, dzīvojamās
telpas ieguvējam būs saistošs šis līgums līdz 2026.gada 31.decembrim, bet
gadījumā, ja noslēgtā dzīvojamās telpas īres līguma termiņš beigsies laikā līdz
2026.gada 31.decembrim – līdz līgumā noteiktā termiņa beigām.
Brīdinot īrnieku par dzīvojamās telpas īres līguma
izbeigšanu vai par atkāpšanos no dzīvojamās telpas īres līguma pirms vēršanās
tiesā, izīrētājam brīdinājumā turpmāk obligāti būs jānorāda saistību, tās
kavējuma periodu, kavēto maksājumu apmēru un saistības neizpildes sekas.
Pieņemta arī norma, ka īrnieka ģimenes loceklim, kā
arī citai iemitinātajai personai, kura pārjaunos īres līgumu saskaņā ar
specifiskiem, atsevišķā likuma normā paredzētiem noteikumiem, būs pienākums
segt iepriekšējā īrnieka nesamaksāto īres maksu un citus ar dzīvojamās telpas
lietošanu saistītos maksājumus.
Tāpat jaunajā regulējumā noteikts, ka īrnieka
pienākums būs atbrīvot īrēto dzīvojamo telpu, dzīvojamās telpas īres līgumam
izbeidzoties, izņemot gadījumu, ja īrnieks par šīs telpas turpmāku lietošanu būs
noslēdzis jaunu dzīvojamās telpas īres līgumu vai tiesa būs apmierinājusi
īrnieka pieteikumu par bezstrīdus piespiedu izpildīšanas apturēšanu.
Izīrētājs varēs izbeigt dzīvojamās telpas īres līgumu,
ja īrnieks nemaksā īres maksu, lai gan viņam ir nodrošināta iespēja lietot
dzīvojamo telpu saskaņā ar dzīvojamās telpas īres līgumu, un kavēto maksājumu
apmērs pārsniedz divu mēnešu īres maksu, ja vien dzīvojamās telpas īres līgumā
nav noteikts lielāks pieļaujamais kavēto maksājumu apmērs.
Foto: no arhīva
