Valdība, piektdien, 6.novembrī, lemjot par ārkārtējās situācijas
izsludināšanu Latvijā Covid-19 izplatības dēļ, varētu vērtēt priekšlikumus
apturēt visus organizētos publiskos pasākumus un visas sporta sacensības.
Atbildīgās iestādes patlaban
aktīvi gatavo priekšlikumus piektdienas valdības sēdei, kurā paredzēts lemt par
ārkārtējās situācijas izsludināšanu. Starp piedāvājumiem ir vairāki būtiski
sabiedriskās dzīves ierobežojumi, tāpēc sagaidāms, ka par tiem vēl būs asas
diskusijas un gala regulējumā būs izmaiņas. Līdz valdības sēdei turklāt vēl
gaidāmas diskusijas par priekšlikumiem Starpinstitūciju koordinācijas vadības
grupā.
Esošie priekšlikumi liecina, ka
Latvijā līdz ar ārkārtējās situācijas izsludināšanu varētu atcelt un aizliegt
visus organizētos publiskos pasākumus klātienē neatkarīgi no to apmeklētāju
skaita un saimnieciskos pakalpojumus, kas saitīti ar izklaidi, kultūru,
izstādēm un labsajūtu.
Starp priekšlikumiem ir arī ierosinājums ierobežot
pulcēšanos privātos pasākumos, pieļaujot kopā atrasties ne vairāk kā desmit
cilvēkiem un ne vairāk kā divām mājsaimniecībām vienlaicīgi. Izņēmums būtu
bēres.
Eksperti arī iesaka ierobežot sapulču, gājienu un
piketu norisi ārtelpās, atļaujot vienlaicīgi pulcēties ne vairāk kā 50
cilvēkiem. Līdzīgs regulējums jau bija ārkārtējās situācijas laikā pavasarī.
Eksperti piedāvā noteikt, ka kultūras, sporta,
izklaides un reliģiskās darbības veikšanas vietām, kā arī sabiedriskās
ēdināšanas vietām ārkārtas situācijas laikā varētu darbu varētu ļaut sākt ne
agrāk kā pulksten 6 un tām ļaut strādāt ne ilgāk kā pulksten 19. Savukārt
sabiedriskās ēdināšanas vietas pēc pulksten 19 drīkstētu izsniegt ēdienu tikai
līdzņemšanai.
Līdz ar ārkārtējās situācijas izsludināšanu brīvdienās
un svētku dienās valstī varētu atļaut darboties tikai pārtikas, optikas,
dzīvnieku barības, higiēnas un saimniecības preču, kā arī būvniecības preču
veikaliem. Tāpat izņēmums attiektos uz aptiekām.
Reliģiskās darbības veikšanas vietās, ja tajās nebūs
organizēts pasākums, būšot jānodrošina, ka vienlaikus telpā atrodas ne vairāk
kā 50% no kopējā iespējamā cilvēku skaita, ko pieļauj telpu platība. Tas
atbilst jau pašlaik spēkā esošajam regulējumam.
Attiecībā uz izglītību Latvijā tiek piedāvāts turpināt
pašlaik līdz novembra vidum spēkā esošo regulējumu, proti, mācības klātienē
varētu turpināt tikai pirmskolas izglītībā un vispārējās pamatizglītības
programmās no 1. līdz 6.klasei, kā arī augstskolu studiju praktiskās daļas
apguvē un klīniskajā praksē rezidentūrā, bet pārējiem mācības turpinātos
attālināti.
Tāpat kā pašlaik, izņēmumi tiktu piemēroti uz
speciālās izglītības iestādēm un klasēm, kurās īsteno mācības skolēniem ar
smagiem garīgās attīstības traucējumiem.
Attiecībā uz sportu tiek piedāvāts vērtēt, vai
nepieciešams aizliegt visus sporta pasākumus – sacensības un sporta spēles.
Savukārt sporta treniņi būtu pieļaujami tikai ārtelpās, vienā treniņgrupā
vienlaikus pulcējoties ne vairāk kā desmit personām. Tāpat treniņi varētu
turpināties individuāli vai attālināti.
Par treniņiem izņēmums būtu Latvijas pieaugušo
izlasēm, Latvijas Olimpiskās vienības un Latvijas Paralimpiskās vienības
sportistiem, kā arī komandu sporta spēļu augstāko līgu sporta treniņi pieaugušajiem.
Atbildīgās iestādes piedāvā maksimāli paplašināta
rakstveida procesu un attālināto procesu izmantošanu tiesās. Eksperti rosina
noteikt, ka ārkārtas situācijas laikā tiesas sēdes notiktu klātienē tikai
neatliekamos gadījumos, savukārt, ja nav iespējams attālināts tiesas process,
tad lietas izskatīšanu atliktu līdz Covid-19 situācijas stabilizēšanās brīdim.
Līdz ar ārkārtējās situācijas izsludināšanu Latvijā
varētu pārtraukt to personu nogādāšanu cietumos, kurām piespriesta īslaicīga
brīvības atņemšana.
Ja eksperti un valdība izšķirsies par minētajiem
priekšlikumiem, tad Latvijā joprojām būs spēkā Ministru kabineta noteikumi par
epidemioloģiskās drošības pasākumiem Covid-19 infekcijas izplatības
ierobežošanai. Šie noteikumi jau patlaban regulē dažādus iedzīvotājiem
paredzētus ierobežojumus, piemēram, masku lietošanu sabiedriskās vietās.
Kā vēstīts, Covid-19 izplatības ierobežošanai Latvijā
valdība piektdien lems par ārkārtējo situācijas atjaunošanu Latvijā no nākamās
nedēļas.
Ja valdība pieņems lēmumu izsludināt ārkārtējo
situāciju, tā stāsies spēkā pirmdien, 9.novembrī. Pēc premjerministra Krišjāņa
Kariņa (JV) otrdien teiktā, patlaban nav zināms, cik ilgi tā varētu ilgt.
“Ja valdība pieņems lēmumu, tad ārkārtējās situācijas ilgums būs atkarīgs
no tā, kā valstī veiksies ar slimības savaldīšanu,” skaidroja premjers.
Likumā teikts, ka ārkārtējā situācija ir īpašs
tiesiskais režīms, kura laikā Ministru kabinetam ir tiesības likumā noteiktajā
kārtībā un apjomā ierobežot valsts pārvaldes un pašvaldību institūciju, fizisko
un juridisko personu tiesības un brīvības, kā arī uzlikt tām papildu
pienākumus.
Ārkārtējo situāciju izsludina Ministru kabinets uz
noteiktu laiku, bet ne ilgāku par trim mēnešiem. Ārkārtējo situāciju valdība
var atcelt pirms noteiktā laika, ja valsts apdraudējums ir novērsts vai
pārvarēts. Atkarībā no apdraudējuma veida un intensitātes valdība ārkārtējo
situāciju var izsludināt visā valstī, valsts daļā, administratīvās teritorijas
daļā.
Par ārkārtējās situācijas laikā noteikto ierobežojumu
vai aizliegumu pārkāpšanu likums paredz piemērot naudas sodu fiziskajai
personai no desmit līdz 2000 eiro, bet bet juridiskajai personai – no 140 līdz
5000 eiro.
Foto: pixabay.com
