Tagadējā jelgavnieka zinātnieka Vidvuda Beldava
dzīvē svarīgs ir 2011. gads, kad viņš no ASV atgriezās tēvzemē un “dzīvi sāka
no jauna”. Par sevi viņš stāsta: “Kopš 2009. gada esmu strādājošs pensionārs,
kas izmanto iespējas uzlabot pasauli. Veicinu starptautisku sadarbību kosmosa
rūpnieciskā apguvē. Mani darbības moto ir: Latvija spēcīgā Eiropā. Zinātnes un
inovāciju attīstība un tā visa rezultātā arī ģimeņu labklājība.”
Valsts
uzticības persona
Pagājušajā nedēļā ar premjerministra Krišjāņa Kariņa parakstu
V.Beldavs tika apstiprināts par Latvijas pārstāvi Pastāvīgajā arbitrāžas tiesā
Nīderlandē, Hāgā. Šī starptautiskā institūcija nodarbojas ar dažādu strīdu
miermīlīgu risināšanu. Latvijas Universitātes Atomfizikas un spektroskopijas
institūta eksperts V.Beldavs šajā tiesā kopš 16. aprīļa ir pilntiesīgs
piedalīties kā lietpratējs kosmosa jautājumos. Viņš piezīmē, ka nesen vairākas
valstis izteica pārmetumus Indijai, kas Zemes telpā visai nepieņemami bija
iznīcinājusi kādu savu Zemes mākslīgo pavadoni. Tā šķembas, kas tagad lido pa
orbītu apkārt Zemei, apdraud citu valstu mākslīgos pavadoņus. V.Beldavs
neizslēdz varbūtību, ka kādu dienu, piemēram, ķīniešu satelīts Jelgavā uzkrīt
Annas baznīcas gailim. Pēc tam kādam ir jāmaksā par skādes novēršanu, un var
arī gadīties, ka šo jautājumu izskata Hāgā. “Mūsdienās ap Zemi riņķo vairāki
simti mākslīgo pavadoņu. Ir izstrādātas tehnoloģijas, lai gaisā paceltu daudzus
pavadoņus reizē, un varbūt nākotnē to būs tūkstošiem. Tad sadursmes un avārijas
var gadīties daudz biežāk. Jau tagad ikdienā mākslīgie pavadoņi, kas riņķo ap
Zemi, traucē ar radioteleskopiem novērot tālāko kosmosu,” teic zinātnieks.
V.Beldavs stāsta, ka Rīgā, Latvijas Universitātes Botāniskajā dārzā, atrodas
pagaidām Ziemeļeiropā vienīgais lāzerteleskops, ko izmanto Zemes mākslīgo
pavadoņu novērošanai. Ar šo ierīci līdz milimetra precizitātei var noteikt
pavadoņu kustību, ko svarīgi zināt strīdus gadījumā. Lāzerteleskopa iekārta
Latvijas Universitātes observatorijā uzstādīta vēl Padomju Savienības laikos,
taču tā darbojas joprojām.
Visu rakstu lasiet 30. aprīļa “Zemgales Ziņās”
Foto: Eva Pričiņa un no Vidvuda Beldava personīgā arhīva
