Jelgavas domē ievēlētais deputāts Jurijs Strods domā, ka viņš varētu kalpot par izlīguma mēru Jelgavas domē.
Šādu viedokli Strods pauda saistībā ar patlaban domē izveidojušos situāciju, kur ar līdzīgu spēku samēru no vienas puses ir pašreizējais mērs Andris Rāviņs, bet no otras, oponējošās puses pārstāvji Dainis Liepiņš vai Sergejs Ņevoļskis.Pēc vēlēšanām Jelgavas domē auguši opozīcijas spēku samēri. Provizoriski potenciālās valdošās koalīcijas pusē apvienojas Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) ar “Jauno laiku” (JL), bet potenciālā opozīcija apvieno partiju LPP/LC, “Saskaņas centru” (SC) un apvienību “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” (PCTVL).ZZS un JL jau bija līdzšinējā koalīcijā, un savās programmās un pirmsvēlēšanu komentāros šo partiju pārstāvji ir pauduši gatavību turpināt strādāt kopā, vienoti turpinot īstenot līdzšinējās domes mērķus. ZZS un JL jaunajā domē kopā ir septiņas vietas.LPP/LC, SC un PCTVL līdzšinējā sasaukuma domes pēdējos pāris gadus bija mazākuma opozīcijā, taču SC panākumi vēlēšanās gandrīz izlīdzinājuši spēku samēru. Partijas vēl nav paziņojušas par kopīgu sadarbību, taču LPP/LC Jelgavas reģionālās nodaļas vadītājs un mēra amata kandidāts Dainis Liepiņš informēja, ka pagaidām jau panākta mutiska vienošanās par iespējamo kopīgo opozīcijas koalīciju Jelgavas domē.Arī LPP/LC, SC un PCTVL kopā domē ir ieguvuši septiņas vietas.Vairāki aptaujātie Jelgavas uzņēmēji, politiķi un iedzīvotāji pieļauj iespēju, ka pie līdzīga oponējošo spēku samēra pilsētas domē deputātam Jurijam Strodam, kurš pagaidām nav izteicis atbalstu nevienai no pusēm, varētu būt izšķirošā balss daudzu diskutablu lēmumu balsojumos.”Situācija tiešām nav vienkārša. Turklāt abi mēra kandidāti, Rāviņš un Liepiņš, ir skaidri likuši saprast, ka otru par mēru neatbalstītu un “viens zem otra” nestrādātu. Es varu piedāvāt trešo versiju – es eju par mēru, un Rāviņš ar Liepiņu ir abi mani vietnieki. Tas būtu izdevīgi vienotai sadarbībai domē un izdevīgi arī abu pušu vēlētājiem. Taču tas ir vēl viens modelis, nevis mana vēlme, un neesmu vēl veicis visas konsultācijas, un pagaidām man nav skaidra viedokļa par kādu no domes modeļiem,” sacīja Strods.Strods iepriekšējā sasaukuma domē bija atbalstījis Jelgavas mēru Rāviņu, kā arī strādāja valdošās koalīcijas komandā, tomēr ne vienmēr akceptējot visus tās gatavotos lēmumprojektus.Pirmsvēlēšanu kampaņā Strods savos izteikumos demonstrēja no pārējiem politiskajiem spēkiem atšķirīgas prioritātes jaunajai domei, kā arī atsevišķos aspektos kritizēja ZZS politiku, akcentējot nepieciešamību pēc lielāka caurspīdīguma pašvaldības lēmumu tapšanas procesā. Atšķirīga bija arī TB/LNNK saraksta programma.”Es nevaru veidot oficiālu koalīciju ar savu ideoloģisko pretinieku,” sacīja Strods, paužot, ka viņa personiskā un apvienības TB/LNNK pārliecība neļauj viņam būt koalīcijā ar PCTVL un SC.Strods skaidroja, ka pēc vēlēšanām ļoti daudzi viņam uzdevuši jautājumus par šo pretrunīgo situāciju, ka it kā viņš atrodoties starp diviem līdzvērtīgiem oponējošiem spēkiem. Tāpat viņam jau daudzi prasījuši, kuru mēru viņš atbalstītu, un, ja atbalstītu Rāviņu, vai tad pilnībā pievienotos ZZS koalīcijai vai tomēr saglabātu relatīvu neatkarību un vienlaikus izšķirošās balss priekšrocības.”Man bieži par daudziem jautājumiem ir savs viedoklis, un nav viegli izšķirties. Cik sevi pazīstu, zinu, ja tagad pateiktu kādu vārdu, kas novelk kādu robežlīniju, tad es censtos to ievērot, tāpēc pagaidām negribu nekādu līniju novilkt, jo vēlos visus apstākļus labāk izvērtēt,” paskaidroja Strods, komentējot, ka viņš nekonsultējas ar politiķiem vien, bet arī ar vienkārši tuviem cilvēkiem, kuru domas viņš respektē.”Teorētiski vislabākais modelis būtu visu labējo spēku koalīcija, kurai Jelgavas domē būtu desmit vietu. Taču, kaut arī vienmēr gan Saeimā, gan pašvaldībās ir runāts par labējo spēku sadarbības vērtībām, praksē tas līdz šim nav īstenojies,” secināja Strods.
