Šajā akadēmiskajā gadā studējošo skaits Latvijas augstākās
izglītības iestādēs samazinājies par 1,1%, liecina Centrālās statistikas
pārvaldes apkopotie dati.
2020./2021.akadēmiskajā gadā augstāko izglītību apgūst
78 500 studentu pretstatā 79 400 studentu iepriekšējā akadēmiskajā gadā.
Šajā akadēmiskajā gadā Latvijas augstākās izglītības
iestādēs uzņemti 28 700 studentu, kas ir par 2,4% mazāk nekā gadu iepriekš.
Tostarp 51,6% studentu sākuši studijas bakalaura līmeņa programmās, 24,8% –
maģistra, 21,7% – koledžas, savukārt 1,9% – doktora līmeņa programmās.
Statistikas pārvaldē norādīja, ka nemainīgi jauno
studentu vidū vairāk ir sievietes – 16 300 jeb 56,7% no kopējā uzņemto
skaita.
Dati arī liecina, ka 56,1% studentu studijas ir sākuši
par personīgajiem līdzekļiem, savukārt 43,9% – par valsts budžeta līdzekļiem.
Tāpat statistikas pārvaldē minēja, ka šajā
akadēmiskajā gadā vērojama mobilo studentu, kuri iepriekšējo izglītību ieguvuši
ārpus Latvijas, skaita samazināšanās, kam pēdējos gadus bija tendence būtiski
pieaugt.
Šajā akadēmiskajā gadā uzņemto mobilo studentu skaits
salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu samazinājies par 26,6%, veidojot 3700. Šobrīd
Latvijā studē kopumā 10 000 mobilo studentu, kas ir par 1,2% mazāk nekā pirms
gada, taču gandrīz divas reiz vairāk nekā 2014.gadā, kad sāka apkopot statistiku
par mobilajiem studentiem.
Lielākā daļa mobilo studentu jeb 71,8% iepriekšējo
izglītību ir ieguvuši valstīs ārpus Eiropas Savienības, turklāt septiņi no
desmit mobilajiem studentiem ir vīrieši. Vairāk nekā pusi jeb 56,7% no kopējā
mobilo studentu skaita veido studenti, kuri iepriekšējo izglītību ieguvuši
Indijā, Uzbekistānā un Vācijā. No visiem studentiem, kas iepriekšējo izglītību
ieguvuši Vācijā, 56,6% ir sieviešu, savukārt Indijā un Uzbekistānā iepriekš
studējuši pārsvarā vīrieši – attiecīgi 84,2% un 81,1%. Visvairāk mobilo
studentu – 2400 – studē Rīgas Stradiņa universitātē.
Līdzīgi kā iepriekšējos gados vairāk nekā trešdaļa jeb
10 200 pirmkursnieku izvēlējušies apgūt sociālās zinātnes, komerczinības un
tiesības, taču kopumā pēdējo desmit adu laikā šim īpatsvaram ir tendence
nedaudz samazināties. Veselības aprūpes un sociālās labklājības programmās
uzņemti 4500 studentu jeb 15,7% no kopējā skaita, savukārt inženierzinātņu,
ražošanas un būvniecības jomā – 4200 jeb 14,7%.
Šajā akadēmiskajā gadā lielākais uzņemto studentu
skaita pieaugums bija izglītības studiju programmās – tās izvēlējās apgūt 1800
studējošo jeb 6,1%, kas ir par 154 studentiem vairāk nekā pirms gada.
Statistikas pārvaldē arī norādīja, ka kopš 2017.gada
izglītības iestāžu skaits saglabājies nemainīgs – studijas norit 54 augstākās
izglītības iestādēs, tostarp 29 augstskolās un 25 koledžās.
Trijās lielākajās Latvijas universitātēs – Latvijas
Universitātē, Rīgas Tehniskajā universitātē un Rīgas Stradiņa universitātē –
studē kopumā 49,4% studentu. Kopumā 17 izglītības iestādēs studējošo skaits
pārsniedz tūkstoti, savukārt 13 izglītības iestādēs, tostarp galvenokārt
koledžās studējošo skaits ir mazāks par 200.
Salīdzinājumā ar iepriekšējo akadēmisko gadu kopējais
studējošo skaits ir samazinājies par gandrīz tūkstoti, savukārt pēdējo piecu
gadu laikā – par 4400 jeb 5,3%.
Koledžas līmeņa programmās studē 14 100, bakalaura –
44 200, maģistra – 18 200, savukārt doktora līmeņa programmās – 2000
studentu.
Visvairāk studējošo joprojām ir sociālo zinātņu,
komerczinību un tiesību programmās, kuras apgūst 26 500 jeb trešdaļa no kopējā
studentu skaita, savukārt inženierzinātņu, ražošanas un būvniecības jomā – 11
900 jeb 15,2%. Studējošo skaita kāpums vērojams veselības aprūpes un sociālās
labklājības programmās, kuras šajā gadā apgūst 13 200 (16,8%) studentu, kas ir
par 11,4% vairāk nekā pirms pieciem gadiem. Vienlaikus par 4,1% pieaudzis
studējošo skaits dabaszinātņu, matemātikas un informācijas tehnoloģiju
programmās, kuras apgūst 7600 jeb 9,6%.
2020./2021.akadēmiskajā gadā Latvijā doktora līmeņa
studijas piedāvā 20 augstākās izglītības iestādes. Tajās patlaban studē 2039
doktoranti, no kuriem 32,9% sociālo zinātņu, komerczinību un tiesību jomā,
savukārt gandrīz 20% studē inženierzinātnes, ražošanu un būvniecību.
2020.gadā grādu vai kvalifikāciju ieguva 14 500
studentu, kas salīdzinājumā ar iepriekšējo periodu ir par 2,2% mazāk. Vairāk
nekā trešdaļa (36,4%) jeb 5300 ieguva grādu sociālajās zinātnēs, komerczinībās
un tiesībās un 19,1% jeb 2800 – veselības aprūpē un sociālajā labklājībā. Kopš
2010.gada absolventu skaits Latvijas augstskolās ir sarucis gandrīz divas
reizes.
Foto: pixabay.com; LETA
