«Es vēl neesmu sasniedzis iecerēto un pētījumu turpināšu. Izšautajai bultai ir jālido 150 līdz 200 metru attālumā, mana lido par apmēram simts metriem tuvāk,» turot rokā pašbūvētu arbaletu, stāsta Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) Tehniskās fakultātes Mašīnu projektēšanas un ražošanas specialitātes pirmā kursa students Jānis Kjakste. Viņu ir aizrāvusi doma par to, kā 15 gadsimta amatnieki ar salīdzinoši primitīviem darba instrumentiem spējuši izgatavot efektīvu ieroci.
Latvijas Universitātes (LU) Datorikas fakultātes maģistrants Valdis Takeris konferences plenārsēdē uzstājās ar ziņojumu par paštestēšanas programmām. Savukārt Čehijas Dzīves zinātņu universitātes studenti runāja par zaļo enerģiju – saules kolektoriem. Katrs no 120 konferencē pieteiktajiem ziņojumiem skar savu sfēru un varbūt dažam liekas, ka starp tām nav nekāda sakara. Taču, kā atzīst LU jaunais pasniedzējs Jānis Iljins, studentam ir jāmācās runāt par savu zinātnisko darbu arī nespeciālistam saprotamā veidā. Var gadīties, ka tieši «liriķis» pasviež ideju «fiziķim» un otrādi. Čehu profesors Jozefs Pošta, kurš kopā ar saviem studentiem konferencē piedalās jau ceturto reizi, augstu vērtē konferences organizētājus – profesori LLU Larisu Maļinovsku un viņas studentus. Līdzīgās domās ir Sanktpēterburgas Tehniskās universitātes profesore Olga Vetrova, kas ar L.Maļinovsku ir pazīstama jau no studenta gadiem Latvijas Valsts universitātes Svešvalodu fakultātē. Viņa uz konferenci atbraukusi ar pieciem studentiem.Vairāk lasiet piektdienas, 15.maija, «Zemgales Ziņās».
