Ņemot
vērā, ka valstī vakcinācijas tempi ir lēni, skolās attālinātās
mācības turpināsies līdz mācību gada beigām, otrdien valdībā pauda
izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP).
Viņa
norādīja, ka nelolo cerību par masveida pedagoga vakcinēšanu
5.aprīlī, tieši pretēji – lēnās vakcinācijas dēļ no visiem
pedagogiem vakcinēta būs mazākā daļa, kas nav pietiekami, lai
varētu atvērt citu klašu grupas klātienes mācībām.
Šuplinska
uzsvēra – lai noņemtu spriedzi bērniem, vecākiem un skolotājiem,
risinājums varētu būt 20 cilvēku grupām ārtelpās nodrošināt
formālo un neformālo izglītību. Viņasprāt, līdz piecām
nodarbībām varētu organizēt formālo izglītību, savukārt līdz
divām – neformālo.
“Bērniem
šis viens mēnesis var būt izšķirīgs. Kāpēc mēs skatāmies
tikai Igaunijas piemēru? Mums ir dati par Eiropu! Bet arī igauņi
apzinās, ka bērnu jauniešu problēmas nākotnē risinās gadiem.
Te nav runas par nozares lobiju, te ir stāsts par atelpas brīdi
vecākiem, skolotājiem un bērniem,” sacīja Šuplinska.
Valdības
sēdē Slimību profilakses un kontroles centra Infekcijas slimību
riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs
Perevoščikovs šajā sakarā skaidroja, ka attālināto mācību
ieviešanas rezultātā saslimstība bērnu vecuma grupās ir
kritusies, līdz ar to arī klātienes mācības var veicināt
saslimstības pieaugumu bērnu vecuma grupās.
Tāpat
epidemiologs norādīja, ka, saskaņā ar Eiropas Slimību
profilakses un kontroles centra vēstīto, pedagogiem pie noteiktiem
apstākļiem ir augstāks risks saslimt ar Covid-19, turklāt
pirmsskolas izglītības darbiniekiem saslimstība ar Covid-19 ir
krietni augstāka nekā vidējam Latvijas iedzīvotājam attiecīgajā
vecuma grupā.
Cita
starpā eksperts norādīja, ka pedagogi arī satiekas savā starpā
un ar citiem kolēģiem izglītības iestādēs, pie tam šiem
pedagogiem ne vienmēr ir piesaistīta konkrēta, viena klase, proti,
ir iespēja, ka dažādi sociālie burbuļi intensīvi pārklājas.
Vienlaikus
epidemiologs iezīmēja vēl vienu problēmu attiecībā pret precīzu
epidemioloģiskās situācijas izvērtējumu saslimšanas gadījumos
klasē, proti, viņš skaidroja, ka klātienes mācību laikā
epidemiologi nereti nevarēja secināt, vai skolēns inficējies
klasē vai citviet, jo netika veikti Covid-19 testi citiem klases
skolēniem. Tas, pēc epidemiologa paustā, varētu būs skaidrojams
ar to, ka vecāki bijuši pārāk kūtri attiecībā pret savu bērnu
testēšanu uz Covid-19.
Tāpat
epidemiologs aicināja piesardzīgi vērtēt saslimstības datus
pašvaldībās, jo viena gadījuma atklāšana ne vienmēr liecina
par to, ka pašvaldībā epidemioloģiskā situācija ir droša.
Proti, nereti tieši viena gadījuma atklāšana var būt kā
indikators darbībai un plašākas testēšanas nepieciešamībai.
Lai ilgtermiņā strādātu “drošās skolas”
princips, nepieciešams veidot atsevišķu zinātnieku un ekspertu
grupu precīzāku Covid-19 saslimstības rādītāju noteikšanai.
Kā
norādīja izglītības un zinātnes ministre, esošais 14 dienu
kumulatīvais Covid-19 saslimstības rādītājs zem 220 uz 100 000
iedzīvotāju nestrādā uz mazajām pašvaldībām, kur ir maza
apdzīvotība. Rādītājs strādā tikai lielajās pašvaldībās un
nacionālā līmenī. Viņa pauda, ka jau aizvadītajā nedēļā
“drošās skolas” principam neatbilda pāris pašvaldības,
jo nelielais saslimšanas gadījumu skaits uz reto apdzīvotību ļoti
ietekmēja pašvaldības kopskatu. Piemēram, Burtnieku novadā
konstatēja vienu saslimšanas gadījumu, bet kopskatā pašvaldības
divu nedēļu saslimstības rādītājs strauji mainījās un
pašvaldība vairs neatbilda “drošās skolas” principam.
Pēc SPKC aktuālākajiem datiem, trīs dienas pēc
jaunāko klašu mācību atsākšanas klātienē vairākās
pašvaldībās epidemioloģiski drošo pašvaldību kritērijiem
vairs neatbilst Auces, Burtnieku, Cesvaines, Krustpils, Saulkrastu,
Skrundas un Vecpiebalgas novads. Turpretim epidemioloģiski drošo
pašvaldību sarakstam pievienojas Alojas, Apes, Lubānas un Zilupes
novads.
Kopumā
uz 24.februāri “drošās skolas” principam atbilst 22
novadi – Alojas, Alsungas, Apes, Dagdas, Durbes, Ērgļu, Kuldīgas,
Ķeguma, Lubānas, Mālpils, Mērsraga, Naukšēnu, Neretas,
Pāvilostas, Pļaviņu, Rūjienas, Salacgrīvas, Siguldas, Skrīveru,
Tērvetes, Vecumnieku un Zilupes novadi.
No pirmdienas klātienes mācības 1.-4.klašu
skolēniem atsāktas 22 pašvaldībās, kas atbilstoši valstī
noteiktajiem kritērijiem uzskatāmas par epidemioloģiski drošākām.
Foto: pixabay.com
