Izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP) norāda, ka kritērijiem
neatbilstošās skolas laika gaitā varētu tikt reorganizētas. Ministre reizē
akcentēja pašvaldību kā skolu dibinātāju lomu.
Pirmdien pēc koalīcijas partiju pārstāvju sanāksmes politiķe atkārtoti
norādīja, ka gandrīz puse no 640 skolām neatbilst kritērijam par minimālo
skolēnu skaitu. Viņa skaidroja, ka daļa no kritērijam neatbilstošām skolām ir
Rīgā. Reorganizācija nozīmētu samazināt skolas izglītības pakāpi, piemēram, no
vidusskolas uz pamatskolu vai no pamatskolas uz sākumskolu.
Reorganizācija nenotiks automātiski un ka pašvaldības pašlaik izvērtē
efektivitāti. Ja efektivitātes izvērtēšana un nepieciešamās darbības nebūs
veiktas, būs jārīkojas atbilstoši normatīvu prasībām, kas stāsies spēkā
2020.gadā skaidroja ministre.
Komentējot 14.maijā valdībā skatāmo informatīvo ziņojumu par skolu tīkla
sakārtošanu, ministre pauda, ka bieži vien raugāmies “balts vai
melns” kategorijās, bet ne šajā jomā nepieciešams skatīties niansētāk.
Jau ziņots, ka skolu tīkla sakārtošanai IZM
izstrādājusi četrus reģionu blokus, katrā no tiem piedāvājot atšķirīgus
minimālā skolēnu skaita kritērijus.
Viens no reģionālajiem blokiem ir Latvijas pilsētas, kurās ir vismaz 50 000
iedzīvotāju. Tas nozīmē, ka šajā blokā ietilptu Rīga, Daugavpils,
Liepāja un Jelgava.
Šajā pilsētu blokā sākumskolā (1.-6.klase) vajadzētu būt vismaz
400 skolēniem, kas nozīmē, ka katrā klašu posmā būtu jānodrošina trīs
paralēlklases ar vidēji 22 skolēniem katrā. Pamatskolā būtu jāmācās
vismaz 450 skolēniem, nodrošinot divas paralēlklases, bet katrā klasē
vajadzētu būt vidēji 25 skolēniem. Savukārt vidusskolas posmā
(10.-12.klase) būtu jānodrošina vismaz 150 skolēni, proti,
25 skolēni vienā klasē, nodrošinot divas paralēlklases.
Nākamā grupa ir administratīvo teritoriju attīstības centri. Tur
minimālo skolēnu skaitu sākumskolas posmā piedāvāts noteikt 300 bērnu
apmērā – 25 skolēni klasē un divas paralēlklases.
Pamatskolā vajadzētu būt vismaz 360 skolēniem ar 20 skolēniem klasē un divām
paralēlklasēm, savukārt vidusskolas posmā, nodrošinot divas paralēlklases,
katrā klasē būtu jāmācās vismaz 20 skolēniem.
Trešais reģionu bloks ir pagastu teritorijas. Te
minimālais skolēnu skaits sākumskolā varētu sasniegt 35 ar vidēji sešiem skolēniem katrā
klasē. Šādām sākumskolām būtu jādarbojas kā citas izglītības iestādes filiālēm
bez atsevišķas administrācijas, atbalsta personāla, turklāt tām būtu jāīsteno
arī pirmsskolas izglītības programmas. Pamatskolās minimālajam skolēnu skaitam
vajadzētu būt 80 ar vidēji deviņiem skolēniem klasē. Savukārt
vidusskolas posmā vajadzētu būt vismaz 45 skolēniem, proti, vidēji
15 skolēniem klasē.
Pēdējā grupā iekļautas teritorijas, kas ir pie Eiropas Savienības ārējās
robežas, kā arī tās teritorijas, kur attālums līdz nākamajai izglītības
iestādei ir vismaz 25 kilometri. Sākumskolas pirmajās trīs klasēs šajā grupā
būtu jāmācās vismaz 15 skolēniem ar vidēji
pieciem skolēniem vienā klasē. Arī šādai sākumskolai būtu jādarbojas
kā citas izglītības iestādes filiālei bez atsevišķas
administrācijas un atbalsta personāla. Tāpat tām būtu jāīsteno arī
pirmsskolas izglītības programmas. Pamatskola varētu pastāvēt ar vismaz
70 skolēniem, vienā klasē mācoties vidēji astoņiem skolēniem.
Savukārt vidusskolas posms varētu pastāvēt ar ne mazāk kā 30 skolēniem,
kas nozīmē, ka vienā klasē būtu vidēji desmit skolēni.
Foto: no arhīva
