Profesionālo
un augstāko izglītības iestāžu audzēkņiem ir iespējams mācību gada
pagarinājums, tas izriet no izglītības un zinātnes ministres Ilgas Šuplinskas
(JKP) sacītā intervijā TV3 raidījumā “900 sekundes”.
Vaicāta,
vai mācību gads turpināsies jūnijā vai noslēgsies kā bija iecerēts pirms krīzes,
Šuplinska uzsvēra, ka pateikt simtprocentīgi šobrīd ir grūti, bet par gada
pagarinājumu vismaz vispārizglītojošajās skolās netiek domāts.
“Drusku
cita situācija ir tieši profesionālajā izglītībā, augstākajā, kur patiešām
atsevišķas kvalifikācijas prakses, nobeiguma darbi, kas ir saistīti ar ļoti
lieliem praktiskajiem darbiem – medicīnā, veterinārmedicīnā, ļoti daudzās
mākslās, atsevišķās programmās inženierzinātnē. Tur noteikti būs arī šie
pagarinājumi,” sacīja ministre.
Vaicāta,
vai tas jau ir zināms, vai atkarīgs no vēl kādiem aspektiem, ministre minēja,
Rīgas Tehnisko universitāti, sakot, ka tā jau ir paziņojusi, ka savu mācību
gadu atsāks tikai no 15.septembra. “Ir skaidrs, ka augstākajā izglītībā,
kur nav iespējams šobrīd tīri klātienes procesā organizēt šos laboratorijas
darbus, citas praktiskās nodarbības, būs ilgāks tieši sesijas grafiks,”
uzsvēra ministre.
RTU gan aģentūrai LETA uzsvēra, ka universitāte
neatsāks mācību gadu no 15.septembra, bet gan 2019./2020.akadēmiskā gada
pavasara semestri pagarina līdz 14.augustam, bet jauno 2020./2021.studiju gada
rudens semestri gatavojas sākt 14.septembrī.
Kā
vēstīts, martā Latvijas Universitātes (LU) Medicīnas fakultātes Ārstniecības
programmas pēdējā kursa studenti vērsās pie atbildīgajām amatpersonām, paužot
bažas par iespēju paredzētajā laikā absolvēt studijas, skaidrojot, ka
ārkārtējās situācijas laikā ir atceltas prakses, liegta pieeja ārstniecības
iestāžu arhīviem un nav skaidra arī valsts eksāmenu organizēšanas kārtība.
LU
studentos bažas radījis arī tas, ka LU un Rīgas Stradiņa universitāte šajā
ārkārtējā situācijā varētu pieņemt atšķirīgus eksaminācijas risinājumus. Arī
līdz šim eksāmeni rīkoti pēc konkrētās universitātes ieskatiem, tomēr vēstules
autori uzskata, ka šajā situācijā risinājums būtu jārod viens, lai garantētu,
ka nevienam studentam nebūs problēmu laikus iestāties rezidentūrā.
Kopumā
58 Ārstniecības programmas 6.kursa studentu parakstītā vēstule, kas izsūtīta
24.martā, adresēta premjeram Krišjānim Kariņam (JV), izglītības un zinātnes
ministrei Ilgai Šuplinskai (JKP) un veselības ministrei Ilzei Vinķelei (AP).
Komentējot
studentu bažas, LU Medicīnas fakultātes dekāns, profesors Valdis Folkmanis
aģentūrai LETA toreiz sacīja, ka LU Medicīnas fakultāte uztur tiešu
komunikāciju ar atbildīgajām ministrijām, kā arī veiks visas nepieciešamās
darbības, lai nodrošinātu studiju programmu apguvi pilnā apjomā.
Savukārt
veselības ministre Ilze Viņķele (AP) medijiem 31.martā uzsvēra, ka medicīnas
studenti savās bažās nav vieni. “Izprotot medicīnas studentu bažas un
rūpes par savu izlaiduma gadu, vēlos norādīt, ka viņi savās bažās nav vieni.
Tieši tāpat par to uztraucas arī nenotikušo Skolu jaunatnes dziesmu un deju
svētku dalībnieki, tādas pašas bažas ir 12.klašu skolēniem un mūsu uzņēmējiem.
Līdz ar to es vēlos norādīt – es dzirdu šīs bažas, bet diemžēl ir jautājumi, uz
kuriem ne vien Latvijas valsts, bet arī visā pasaulē cilvēki vēl nevarēs
sniegt,” viņa pauda.
Ministre
uzsvēra, ka jebkuri ierobežojumi var tikt mīkstināti un noņemti tad, kad ir
gūta pārliecība, ka tas ir droši sabiedrības veselībai, piebilstot, ka šajā
gadījumā ļoti cer uz medicīnas studentu absolūtu izpratni.
“Kamēr
tas nav droši, tikmēr mums visiem būs diemžēl jāsadzīvo ar šīm pagaidu
neērtībām, kuras es ceru, ka mēs tomēr divu mēnešu laikā varēsim mazināt,”
rezumēja ministre.
Foto: Eva Pričiņa
