Ceturtdien pēc dievkalpojuma Bezvainīgās Jaunavas Marijas katedrālē trīssimt kilometru tālo ceļu uz ticības svētkiem Aglonā no Jelgavas sāks sešdesmit cilvēku. Viņu vidū – arī sešdesmit astoņus gadus veca sirmgalve, kas šo ceļu veiks jau piecpadsmito reizi.
«Visam jābūt kārtībā. Sarunātas naktsmājās Staļģenes, Bauskas, Skaistkalnes un citās maršrutā iekļauto ciemu un pilsētu skolās. Pieredze svētceļojumu vadīšanā man jau ir,» iziešanas priekšvakarā sacīja priesteris Viktors Siļčonoks. Viņš ir pateicīgs visiem, tostarp pilsētas pašvaldībai, kas atbalstījusi šo tradicionālo pasākumu. Maršruts ieplānots tā, lai svētceļnieki pēc iespējas vairāk šķērsotu Jelgavas diecēzes draudžu apdzīvotās vietas un 1., 2.augustā Skaistkalnē varētu piedalīties Kanepenes svētkos, kas veltīti Latvijas ģimeņu labklājībai. Taču galvenais mērķis ir Vissvētākās Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas svētki 15.augustā Aglonā.Deviņpadsmitgadīgais vidusskolnieks Raivis Nešpors no Līvbērzes teic, ka svētceļojums ir laba vieta gan kopā būšanai ar draugiem, gan garīgai izaugsmei. Sešdesmit astoņus gadus vecā Elena Pētersone no Svētes pagasta par savu piecpadsmito svētceļojumu saka: «Jau pierasts, ka, pienākot augustam, man nekas nesāp un es atkal eju uz Aglonu. Šad tad šaubos, vai nokļūšu galā, bet līdz šim ar dievpalīgu tas izdevies. Visgrūtākais bija pirmais svētceļojums, kad medmāsa, kas Vallē skatīja manas latvāņu sadzeltās un sapampušās kājas, vēlāk Aglonā brīnījās, kā esmu tikusi līdz galam un turklāt arī izveseļojusies.»Spīdolas ģimnāzijas absolvente Līga Plivča svētceļojumam pievienosies pie Neretas, jo nākamās nedēļas sākumā viņai jāiesniedz dokumenti studijām augstskolā. Es saprotu, ka cilvēkam nav vajadzīgas visādas ekstras, lai pilnvērtīgi dzīvotu. To, šķiet, sajutīšu svētceļojumā.»
