“Swedbank” uz laiku apturējusi studiju un studējošo
kredītu izsniegšanu, informē bankā.
“Swedbank” mediju attiecību vadītājs Jānis
Krops skaidro, ka jaunu studiju un studējošo kredītu ar
“Attīstības finanšu institūcijas “Altum””
(“Altum”) garantiju līgumu slēgšana ir apturēta, jo lielās studentu
intereses dēļ paredzētie valsts līdzekļi programmas īstenošanai šogad ir
izsmelti. Šis lēmums neskars studentus, kuri jau ir parakstījuši līgumu ar
“Swedbank” par kredīta piešķiršanu.
Vienlaikus viņš norādīja, ka “Swedbank” ir
gatava atsākt kredītu izsniegšanu līdzko būs pieejams nepieciešamais
finansējums. Atbilstoši šī brīža aplēsēm, lai nodrošinātu atbalstu mācību
maksas segšanai visiem studētgribētājiem šajā gadā, Izglītības un zinātnes
ministrijai (IZM) ir steidzami jārod aptuveni 600 000 – 700 000 eiro.
Bankā atgādināja, ka šī mācību gada sākumā stājās
spēkā jauni nosacījumi studiju un studējošā kredītu izsniegšanai ar
“Altum” garantiju, kas studentu vidū raisīja ļoti lielu interesi,
pārsniedzot plānotās, iepriekšējo gadu statistikā balstītās, prognozes. Dažu
mēnešu laikā, kopš “Swedbank” ir sākusi kredītu ar “Altum”
garantiju izsniegšanu, parakstīto līgumu skaits par 63% pārsniedz izsniegto
kredītu skaitu 2019.gadā. Kopumā “Swedbank” 2020./2021.mācību gadā
līdz šim ir izsniegusi 2390 studiju un studējošā kredītus, kas ir par 920
līgumiem vairāk nekā 2019.gadā.
“Lielais pieprasījums pēc studiju un studējošā
kredītiem apliecina, ka veiktās izmaiņas likumdošanā ir bijušas veiksmīgas un
veicinājušas augstākās izglītības pieejamību plašākam skaitam jauniešu. Ja līdz
šim vien retais students izvēlējās studiju maksu segt, līdzekļus aizņemoties,
tad šogad jau 16% no visiem imatrikulētajiem studentiem studē pateicoties
valsts galvotajam studiju kredītam,” sacīja “Swedbank”
Privātpersonu pārvaldes vadītājs Renārs Rūsis.
Viņš arī norādīja, ka vienlīdzīgas iespējas iegūt
kvalitatīvu augstāko izglītību ir valsts konkurētspējas un nākotnes izaugsmes
pamatā, un tas ir arī viens no ANO ilgtspējīgas attīstības mērķiem. “Tāpēc
uzskatām, ka šai valsts iniciatīvai būtu nepieciešams sekmīgs turpinājums,
rodot nepieciešamo papildu finansējumu programmas turpināšanai. Diemžēl šobrīd
valsts finansējuma trūkuma dēļ mums jaunu studiju kredītu līgumu noslēgšanu
nākas apturēt,” teica Rūsis.
Pēc bankā vēstītā, visbiežāk studiju un studējošo
kredītu kā atbalstu augstākās izglītības ieguvei izvēlējušies jaunieši vecumā
no 22 līdz 25 gadiem (73%), ar vidusskolas izglītību (63%). Savukārt katram
ceturtajam kredītņēmējam (25%) jau bija viena vai vairākas augstākās
izglītības.
No visiem izsniegtajiem kredītiem 6% studentu
pieteicās gan studiju, gan studējošā kredītam, taču vairumam atbalsts bija
nepieciešams tieši studiju maksas segšanai. Lielākā daļa jeb 45% no visiem
izsniegtajiem studiju kredītiem bija no 5000 līdz 10 000 eiro apmērā par visu
studiju periodu. Vairāk nekā trešdaļai (37%) studiju izmaksu segšanai bija
nepieciešami līdz 5000 eiro, savukārt katram desmitajam – no 10 000 līdz 15 000
eiro. Neliela daļa studentu (5%) izvēlējās apgūt tādas profesijas, kuru kopējā
mācību maksa pārsniedz 15 000 eiro. Kopumā vidējā summa, ko studenti šogad
aizņēmās studiju izmaksu segšanai, ir 6840 eiro, savukārt kopējā izsniegto
kredītu summa līdz 8.novembrim sasniegusi 16,1 miljonu eiro.
To studentu vidū, kuri izvēlējušies studiju kredītu
mācību maksas segšanai, populārākie studiju virzieni ir sociālās zinātnes,
komerczinības un tiesības (55%), veselības aprūpe un sociālā labklājība (13%),
humanitārās zinātnes un māksla (9%), izglītība (8%), kā arī inženierzinātnes,
ražošana un būvniecība (5%).
Savukārt augstskolu topā ierindojas Latvijas
Universitāte – vidējā studiju kredīta summa šīs augstskolas studentiem sasniedz
5800 eiro. Seko Rīgas Stradiņa universitāte ar 8800 eiro vidējo studiju kredīta
summu, Biznesa augstskola “Turība” – 5400 eiro, kā arī Rīgas Tehniskā
universitāte, kur vidējā studiju kredīta summa ir 7100 eiro.
Jaunie nosacījumi, kas stājās spēkā šogad, paredz, ka,
piesakoties studiju vai studējošajam kredītam, studentiem vairs nav
nepieciešams otrs galvotājs, kas uzņemtos saistības, ja kredītņēmējs nevarētu
atmaksāt kredītu, – šo funkciju pilda “Altum”, sniedzot garantiju.
Tāpat vairs nav noteikti studiju maksas griesti, kā tas bija līdz šim –
maksimālais studiju kredīts pieejams studiju maksas par visu studiju periodu
apmērā. Turklāt jaunā sistēma paredz, ka kredītu saņemšanas process ir kļuvis
daudz vienkāršāks un ātrāks – topošie studenti kredītam var pieteikties
internetbankā.
Iepriekš Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji norādīja,
ka Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izstrādātais un no šā gada
ieviestais studiju un studējošo kredītu modelis nav ilgtspējīgs.
“IZM apgalvo, ka banka izsniedz un
“Altum” garantē studentu kredītus atbilstoši vidēja termiņa budžetā
paredzētajam programmas finansējumam. Tomēr, ņemot vērā, ka līdz novembrim
noslēgto kredītu līgumu kopsumma par 2,8 miljoniem eiro pārsniedz koncepcijā
paredzēto kopējo kredītu līgumu summu, ir secināms, ka studiju un studējošo
kredīti tiek izsniegti nekontrolēti. Turklāt IZM piedāvātais papildu
finansējums 2020.gadā neatrisina problēmas pēc būtības, bet tikai
īstermiņā,” norādīja ministrijā.
FM pārstāvji arī atzīmēja, ka IZM nekavējoties ir
jāsagatavo piedāvājums, kā kontrolēti organizēt studiju kreditēšanas procesu,
nemaldinot studentus un arī aizdevēju, kā arī stingri ievērojot normatīvu
prasības finanšu politikas jomā.
Pagājušajā gadā Ministru kabinets atbalstīja jauna studiju un
studējošo kreditēšanas modeļa ieviešanu, izsniedzot orientējoši 2000 jaunu
kredītu gadā ar vidējo kredīta summu 6500 eiro, paredzot kredīta izmaksu četros
kalendārajos gados, sākot no 2020.gada un turpinot kredītu dzēšanu bērnu
dzimšanas gadījumos abiem vecākiem. Tādējādi 2020./2021. mācību gadā uzņemto
studējošo kreditēšanai riska segums tika paredzēts 13 miljoni eiro. Šobrīd
studiju un studējošo kredītus izsniedz tikai “Swedbank”.
Foto: no arhīva
