Talkojot 1422 vietās Latvijā un ārpus tās, visrosīgākie Lielās
talkas dalībnieki bijuši Pierīgā, aģentūru LETA informēja Lielās Talkas
sabiedrisko attiecību pārstāve Gita Sauka.
Viņa piebilst, ka talkotāji ir aktīvi ikvienā Latvijas
nostūrī, jo šogad tika pieteiktas 1422 talkošanas vietas, no kurām 10 bija
ārpus Latvijas.
Piemēram, šī ir pirmā reize, kad Skotijā dzīvojošie
latvieši piedalās Lielajā talkā. Ziemeļskotijas pilsētas Aberdīnas apkaimē
talka notiek šodien, kad kopīgiem spēkiem paredzēts sakopt apkaimes netīrāko
vietu.
Lai gan talka oficiāli noslēdzās pulksten 15, no
pieredzes zināms, ka talkotāji bieži vien darba lauku atstāj jau tumsai
tuvojoties, jo darba ir patiesi daudz.
Lielās talkas dalībnieki šogad Jelgavā stādīja krūmus un
puķes, krāsoja žogu, laboja smilškasti, ravēja nezāles un sakārtoja pagalmam
piegulošo teritoriju. Kopumā talkai pieteiktas vairāk nekā 50 vietas, bet
daudzi iedzīvotāji talkojuši, oficiāli nepiesakot savu talkas vietu pie
pilsētas koordinatora.
Šogad talkas akcents ir ne vien sakopšanas, bet arī
labiekārtošanas darbi. Jelgavai piešķirti 2000 Lielās talkas maisu, katra
tilpums ir 50 litru. Jāpiebilst, ka arī šogad bez maksas savākti un atkritumu
poligonā nogādāti tiks tikai speciālajos Lielās talkas maisos savāktie
atkritumi, kas būs izvietoti saskaņotos pašvaldības objektos, informē Jelgavas
pašvaldības Sabiedrisko attiecību pārvaldē.
Desmit gadu garumā Lielajā talkā kopumā ir piedalījušies aptuveni
500 000 dalībnieku, un talkojuši latvieši ir arī citās pasaules valstīs.
Atkritumu daudzums ir vairāk nekā par pusi samazinājies, salīdzinot ar
2008.gadu; 2018.gada talkā tas jau bija samazinājies uz pusi, salīdzinot ar
2017. gadu.
Daudzviet pašvaldību teritorijās vairs nav atrodami
atkritumi, tāpēc talkas vietās tiek organizētas apkārtnes labiekārtošanas un
koku stādīšanas talkas. Lielās talkas organizatori uzskata, ka šie fakti ir
apliecinājums tam, ka Lielā talka ir konsekventi virzījusies izvēlētā mērķa –
tīras un zaļas valsts virzienā.
Foto: skaties.lv