Teju visas pedagogu grupas Latvijā saņem uz pusi
zemāku atalgojumu gadā nekā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas
(OECD) valstīs vidēji, teikts OECD ikgadējā izglītības pārskatā “Education
at a Glance 2020”.
Pēc pārskata datiem, Latvijā skolotāju vidējā faktiskā
alga gadā pirmsskolas pakāpē sasniedz 16 668 eiro (19 635 ASV dolārus), kas ir
krietni mazāk nekā vidējais atalgojums OECD valstīs – 32 833 eiro (38 677 ASV
dolāri). Tāda pati tendence ir arī pārējās izglītības pakāpēs – arī sākumskolas
pakāpē skolotāju vidējā alga Latvijā ir 21 868 eiro (25 761 ASV dolāri), bet
OECD valstīs vidēji šiem pedagogiem atalgojums ir 37 303 eiro (43 942 ASV
dolāri) gadā.
Pamatskolas otrajā posmā pedagogi Latvijā gadā saņem
vidēji 20 980 eiro (24 714 ASV dolārus) gadā, kamēr OECD vidēji saņemtais
atalgojums ir 39 241 eiro (46 225 ASV dolāri). Vispārējās vidējās izglītības
pakāpē skolotāji gadā saņem vidēji 22 884 eiro, turpretī OECD valstīs vidēji
šīs grupas pedagogi saņem 42 257 eiro (49 778 ASV dolārus).
OECD pārskatā uzsvērts, ka skolotāju faktiskā alga
atspoguļo likumā noteikto atalgojumu un papildu piemaksas par darbu. Tāpat tiek
minēts, ka vidējā faktiskā alga ir atkarīga arī, piemēram, no skolotāju
pieredzes un kvalifikācijas.
Pārskatā norādīts, ka OECD valstīs publiskā sektora
izglītības iestādē strādājoša tipiska skolotāja mācību stundu vidējais skaits
gadā ir ar tendenci mazināties ar katru nākamo izglītības pakāpi – no 993
stundām pirmsskolas pakāpē līdz 778 stundām sākumskolā, 712 stundām
pamatizglītības otrajā posmā un 680 stundām vidējās izglītības pakāpē.
Latvijā skolotājiem ir jāmāca 1368 stundas gadā
pirmsskolas izglītības pakāpē, 572 stundas gadā sākumskolā, 621 stunda
pamatskolas otrajā posmā un 695 stundas vidējā izglītībā.
Trešdien tika prezentēts OECD ikgadējais izglītības
pārskats “Education at a Glance 2020”. Šis OECD ziņojums reizi gadā
sniedz datus un analīzi par to, kā darbojas un attīstās pasaules valstu
izglītības sistēmas. Ziņojums aptver visas izglītības pakāpes, sākot ar
pirmsskolas izglītību līdz augstākajai un pieaugušo izglītībai, bet šogad
ziņojumā vairāk izcelta tieši profesionālā izglītība.
Foto: pixabay.com
