No 7.aprīļa joprojām būs spēkā teju visi Covid-19 izplatības
mazināšanai ieviestie ierobežojumi, paredz valdībā atbalstītie grozījumi
noteikumos “Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas
izplatības ierobežošanai”.
Jau iepriekš valdība vienojās pēc 6.aprīļa neturpināt
Covid-19 dēļ izsludināto ārkārtējo situāciju, kas bija spēkā kopš pagājušā gada
9.novembra.
Vienlaikus ceturtdien valdība lēma turpināt teju visus
ar Covid-19 izplatības mazināšanu ieviestos epidemioloģiskās drošības
ierobežojumus.
Arī turpmāk būs aizliegti privāti pasākumi un privāta
pulcēšanās, vienlaikus būs atļauti pasākumi divu mājsaimniecību ietvaros
ārtelpās līdz desmit personām. Būs aizliegti visi publiskie pasākumi klātienē,
tai skaitā uguņošana un salūts. Tajā pašā laikā būs atļauti gājieni un piketi
ar ne vairāk kā desmit personu dalību.
No 7.aprīļa spēkā būs prasība lieto sejas maskas visās
sabiedriskās vietās, kur atrodas vairāk kā viens cilvēks, tai skaitā arī darba
vietās. Obligāta sejas masku lietošana arī tiek paredzēta sabiedriskās vietās,
kur ir intensīva cilvēku plūsma un kur nav iespējams ievērot divu metru
distanci.
Tāpat kā līdz šim sejas maskas varēs nelietot bērni
līdz septiņu gadu vecumam, personas ar fiziskiem un psihiskiem traucējumiem,
kuru dēļ sejas masku lietošana nav iespējama, kultūras darbinieki, kas sniedz
priekšnesumus, kā arī izglītības procesā, apgūstot vokālo, instrumentu spēli un
deju mākslu, kā arī mākslas priekšnesumu laikā. Tāpat sejas maskas varēs
nelietot raidījumu nodrošināšanas laikā, piemēram diktori, intervijās, kas
īsākas par 15 minūtēm. Sejas maskas lietošana arī nav obligāta profesionāliem
sportistiem treniņa laikā.
Arī turpmāk saglabāsies prasība, ka sabiedriskajā
transportlīdzeklī tiek noteikts pasažieru skaita ierobežojums, kas nedrīkst
pārsniegt 50% no tā ietilpības.
Joprojām spēkā būs ierobežojumi skaistumkopšanas,
labsajūtas, izklaides nozarēs, tai skaitā ierobežoti bērnu izklaides pasākumi.
Savukārt darbu varēs turpināt friziera, manikīra, pedikīra un podologa
pakalpojumu sniedzēji.
Saglabāsies arī līdzšinējā prasība, ka muzeju
brīvdabas teritorijās ir jānodrošina tikai individuāli apmeklējumi, un ir
jānodrošina vienvirziena plūsma, lai ierobežotu cilvēku pulcēšanos un
drūzmēšanos.
Arī kultūrvietu un izstāžu norises vietu darbība būs
pārtraukta, izņemot grāmatu izsniegšanu bibliotēkās un muzeju brīvdabas
teritorijas. Kultūrvietās varēs notikt organizēti profesionālās mākslas
mēģinājumi no plkst.6 līdz plkst.22.
Arī turpmāk saimnieciskā pakalpojuma sniegšanas vietās,
izņemot tirdzniecības pakalpojuma un skaistumkopšanas pakalpojuma sniegšanas
vietas, vienai personai būs jānodrošina ne mazāk kā 15 kvadrātmetri no publiski
pieejamās telpu platības. Vietā, kur vienam apmeklētājam publiski pieejamā
telpu platība ir mazāka par 15 kvadrātmetriem, vienlaikus var atrasties
tikai viens apmeklētājs.
Saimnieciskā pakalpojuma sniegšanas vietās arī pie
ieejas labi redzamā vietā būs jāizvieto informācija, tai skaitā svešvalodās,
par maksimāli pieļaujamo cilvēku skaitu, kas vienlaikus var atrasties
konkrētajā vietā.
Sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumi arī turpmāk netiks
sniegti, izņemot ēdienu izsniegšanu līdzņemšanai.
Valdība arī nolēmusi, ka personai joprojām ir
pienākums Latvijas teritoriju šķērsot tranzītā 12 stundu laikā no apliecinājuma
anketas iesniegšanas personu uzraudzības informācijas sistēmā.
Izņēmums attiecas uz starptautisko pasažieru
pārvadājumu pasažieriem, kuriem Latvijas teritorija tranzītā jāšķērso 48 stundu
laikā, kā arī transporta pārvadājumu pakalpojumu sniedzēja darbinieku, kravas
vai tehnisko reisu apkalpes locekļiem, kuriem Latvija tranzītā jāšķērso 72
stundu laikā.
Tāpat izņēmums attiecas uz gaisa kuģa pasažieriem,
kuri šķērso Latviju tranzītā, nepametot lidlauka kontrolējamo zonu un
uzturoties tajā ne ilgāk par 24 stundām, ja viņš var uzrādīt apstiprinājumu
tranzīta lidojumam.
Joprojām ir spēkā pienākums, ka pēc Valsts
robežsardzes pieprasījuma pārvadātājs, kas tranzītā caur Latviju nogādā uz citu
valsti ārzemnieku, kuram atteikta ieceļošana nākamajā tranzīta valstī vai
galamērķa valstī, nogādā viņu uz valsti, no kuras viņš atvests, vai uz valsti,
kas izsniegusi ceļošanas dokumentu, vai jebkuru citu valsti, kurā ārzemnieka
ieceļošana ir garantēta.
Tāpat persona nevar ceļot uz Latviju no Eiropas
Savienības un Lielbritānijas, izņemot gadījumu, ja persona pirms iekāpšanas
pārvadātāja transportlīdzeklī vai ieceļojot ar transportlīdzekli, kas neveic
komercpārvadājumu, pirms ieceļošanas ir aizpildījusi pašapliecinājumu
“covidpass.lv”, ka ieceļošana neatliekami nepieciešama darba, mācību,
studiju, ģimenes apvienošanas, medicīnas pakalpojumu saņemšanas, tranzīta vai
nepilngadīgo pavadīšanas nolūkā, kā arī lai atgrieztos pastāvīgajā dzīvesvietā
vai dotos uz bērēm.
Foto: no arhīva
