
Administratīvā rajona tiesa šodien ir atjaunojusi būvatļauju krematorijas būvniecībai Jelgavas novadā, kuras darbība iepriekš tika apturēta pēc prokurora pieteikuma iesniegšanas tiesā, aģentūru LETA informēja tiesā.
Lēmumā tiesa vērsusi uzmanību uz pašvaldības būvvaldes procesuālām kļūdām un atzinusi par prioritāru būvniecības ierosinātāja tiesiskās paļāvības aizsardzību.
Administratīvā rajona tiesa atjaunoja kādreizējās Ozolnieku novada būvvaldes izsniegto būvatļauju krematorijas būvniecībai zemesgabalā tagadējā Jelgavas novada Salgales pagastā. Izvērtējot lietas apstākļus, tiesa secināja, ka būvniecības iecere atbilst teritorijas plānojumam. Tiesa konstatēja, ka saskaņā ar normatīvajiem aktiem lauksaimniecības teritorijā ir pieļaujama labiekārtotas publiskās ārtelpas izveide, un šis jēdziens ietver kapsētas, kas savukārt ietver krematorijas, bet pašvaldība savā teritorijas plānojumā nebija noteikusi specifiskus ierobežojumus, kas liegtu šādas būves celtniecību konkrētajā funkcionālajā zonā.
Attiecībā uz publiskās apspriešanas nepieciešamību tiesa norādīja, ka tā jārīko, ja vienlaikus pastāv divi kritēriji – būvniecība plānota blakus dzīvojamai vai publiskai apbūvei un objekts var radīt būtisku ietekmi uz vidi. Tiesa konstatēja, ka būvniecības vietas tiešā tuvumā neatrodas intensīva dzīvojamā vai publiskā apbūve, līdz ar to obligāta publiskā apspriešana nebija jārīko.
Tiesa īpaši izcēla faktu, ka trīs mēnešus pēc būvatļaujas izdošanas būvvalde pieņēma citu lēmumu, uzdodot būvniecības ierosinātājam veikt publisko apspriešanu jau izsniegtai būvatļaujai. Tiesa šādu rīcību novērtēja kā “procesuāli kļūdainu” un pretēju Būvniecības likuma normu mērķim.
Lēmums par publisko apspriešanu ir jāpieņem pirms būvatļaujas izdošanas, nevis pēc tam, norāda tiesā, papildinot, ka pēc būvatļaujas izsniegšanas būvniecības ieceres izskatīšanas stadija bija noslēgusies, un mēģinājums atgriezties pie tās radīja tiesiski absurdu situāciju.
Tiesa atzina, ka lietā ir izveidojusies kolīzija starp sabiedrības tiesībām uz taisnīgu tiesu un trešās personas tiesiskās paļāvības principu. Izvērtējot abus principus, tiesa deva priekšroku tiesiskajai paļāvībai, jo tika ņemts vērā, ka būvniecības ierosinātājs nav vainojams būvvaldes pieļautajā procesuālajā pārkāpumā, kā arī kopš būvatļaujas izdošanas līdz pieteikuma iesniegšanai tiesā pagājuši vairāk nekā trīs gadi, kas deva pamatotu paļāvību, ka atļauja vairs nevar tikt apstrīdēta.
Tāpat pamatojoties uz izdoto būvatļauju uzņēmums ir veicis būtiskus ieguldījumus projekta realizācijā.
Vienlaikus tiesa norādīja, ka šis lēmums par pagaidu aizsardzības līdzekli ir pieņemts, balstoties uz šobrīd pieejamajiem pierādījumiem, un gala spriedums lietā pēc būtības var atšķirties.
Iepriekš vēstīts, ka lieta tika ierosināta pēc tam, kad apkaimes iedzīvotāji apstrīdēja būvatļaujas izsniegšanu, norādot uz tās neatbilstību teritorijas plānojumam un publiskās apspriešanas trūkumu pirms būvatļaujas izsniegšanas.
Iedzīvotāju sākotnējais iesniegums augstākā iestādē netika izskatīts termiņa nokavējuma dēļ, un tiesa iepriekš noraidīja lūgumu par termiņa atjaunošanu. Pēc iedzīvotāju lūguma prokurors veica pārbaudi un, konstatējot, ka pašvaldība nav novērsusi likuma pārkāpumu, vērsās tiesā ar pieteikumu.
Ņemot vērā konstatēto būvatļaujas pirmšķietamo prettiesiskumu un iespējamo būtisko kaitējumu, ko radītu būvdarbu turpināšana saskaņā ar šādu būvatļauju, tiesa sākotnēji nolēma apmierināt prokurora lūgumu un apturēt būvatļaujas darbību. Tiesas ieskatā, šādā situācijā ir īpaši būtiski nodrošināt tiesisku būvniecības procesu un efektīvu tā kontroles mehānismu.
Tiesas lēmums nozīmē, ka būvdarbi konkrētajā objektā ir jāaptur līdz brīdim, kad tiesa izskatīs administratīvo lietu pēc būtības un pieņems galīgo spriedumu par būvatļaujas tiesiskumu. Lēmums uzsver teritorijas plānojuma prasību ievērošanas un sabiedrības līdzdalības nozīmi būvniecības procesos, norāda tiesa.
Tāpat vēstīts, ka 2022. gadā tika veikta iedzīvotāju aptauja. No 211 iesūtītajām aptaujas anketām 57% jeb 120 aptaujas dalībnieki iestājās pret krematorijas celtniecību. Savukārt lielākā daļa apspriešanas dalībnieku, kuri atbalstīja būvniecības ieceri, bija no Jaunsvirlaukas pagasta un Elejas pagasta. Tikai divi Salgales pagasta iedzīvotāji šo būvniecības ieceri atbalstīja.
Būvniecības iecere paredz īstenot “Latvijas kremācijas centra-krematorijas” (iepriekš SIA “Silabites”) pasūtījumu, kulta ēku ceļot 4,3 hektāru zemes vienībā Salgalē, valsts autoceļa Jelgava-Iecava posma daļā.
Ēkai projektēti divi virszemes stāvi ar kopējo platību 607 kvadrātmetri. Pirmajā stāvā plānotas divas ceremoniju zāles ar atsevišķām ieejām un vējtveriem, savukārt korpusā aiz mazās ceremoniju zāles paredzēta telpa krāsnīm kremēšanai.
Vidējā korpusā plānotas biroja telpas, gaitenis, atpūtas telpa, labierīcības, tehniskās telpas, kā arī telpa aizgājēja sagatavošanai kremācijai. Lielajai ceremoniju zālei otrajā stāvā tiks veidota muzikantiem piemērota telpa.
Ēkai paredzētas četras izejas, kā arī divi transporta vārti. Savukārt piegulošajā teritorijā atvēlēta vieta autostāvvietai 64 automašīnām.