Jelgavas tiesa katru mēnesi izskata vairākus desmitus administratīvo lietu, kurās cilvēkiem likuma priekšā jāatbild par braukšanu dzērumā vai bez autovadītāja apliecības. Apmēram katrā piektajā gadījumā vaininieki mēģina tiesai pierādīt savu nevainību, nereti izmantojot visai apšaubāmus līdzekļus.
Pērn izmeklēšana par nepatiesas liecības sniegšanu tiesā visā Latvijā uzsākta vairāk kā 20 gadījumos, un daži no tiem notikuši arī Jelgavā. Tiesas darbinieki uzskata, ka pārkāpēji vai liecinieki melo, lai pasargātu ģimenes budžetu no liekiem izdevumiem, taču neapzinās, ka par nepatiesas liecības došanu var iestāties kriminālatbildība. Aizdomas par melošanu tiesai rodas gadījumos, kad potenciālā pārkāpēja liecības krasi atšķiras no notikuma vietā likumsargu sastādītajā protokolā rakstītā.Līdzīga aina pavērās arī šonedēļ Jelgavas tiesā izskatītajā lietā, kur par braukšanu bez autovadītāja apliecības likuma priekšā bija jāatbild Zaļenieku iedzīvotājam 19 gadus vecajam Jānim Eidiņam, kuru aprīlī policija aizturēja Svētes pagastā. Jaunietis šādu pašu pārkāpumu pieļāvis jau vairākas reizes, turklāt likumu pārkāpis, arī reibumā sēžoties pie traktora stūres, par ko viņam šā gada janvārī uz trim mēnešiem atņemta traktortehnikas vadītāja apliecība.Lai gan iesākumā notikuma vietā jauneklis atzina, ka sēdējis pie mašīnas stūres, vēlāk viņš savas domas mainīja, atteicās parakstīt protokolu, apgalvojot, ka gājis pa ceļu, nevis braucis ar transporta līdzekli.Šādu pašu versiju viņš pauda arī tiesas zālē, turklāt lietā tika pieaicināta lieciniece Laura Rivža, kas mēģināja pārliecināt tiesnesi, ka pie «Ford» stūrējusi viņa, savukārt pēc policijas piebraukšanas notikuma vietā neesot bijusi, jo sastrīdējusies ar Jāni un devusies projām, bet pēc pārdesmit minūtēm atgriezusies, jo vēlējusies it kā nedarbojošos automašīnu aiztransportēt uz Jelgavu. Lietu izskatošā tiesnese vairākkārt atkārtoja brīdinājumu par atbildību, kas iestājas, sniedzot nepatiesu liecību, taču jaunā sieviete savas domas nemainīja.Jāpiebilst, ka gan vaininieka, gan viņa liecinieces sniegtā informācija krasi atšķīrās no policijas darbinieku liecībām. Gala rezultātā Jānis tika atzīts par vainīgu, un tiesa viņam piesprieda 12 diennakšu administratīvo arestu, kā arī 400 latu naudassodu. Pagaidām pārbaude par iespējamo nepatiesas liecības sniegšanu nav sākta.
