Jebkura veida, tostarp arī rasu,
diskriminācijas novēršanai ir intensīvi jāstrādā ar
sabiedrību, tā ir jāizglīto, tāpēc šim jautājumam jābūt
iekļautam skolu mācību programmās, uzskata tiesībsargs Juris
Jansons.
Tiesībsargs uzsver, ka ar atsevišķām
vienas reizes sabiedrības izglītošanas kampaņām rasismu un rasu
diskrimināciju izskaut ir teju neiespējami. Tiesībsarga ieskatā,
tam ir jābūt ilgstošam un koordinētam aktivitāšu kopumam
vairāku gadu garumā ar konkrēti noteiktiem sasniedzamiem mērķiem.
Jansons uzsver, ka Latvijas populācija
nav salīdzināma ar tādām valstīm kā Francija, Beļģija,
Anglija vai ASV. “Etniski, citu rasu pārstāvji nav daudz mūsu
populācijā, ar ko skaidrojams, ka biroja rīcībā nav daudz
sūdzību. Bet tas nenozīmē, ka aizspriedumi nepastāv un ka
cilvēki viegli pieņemtu citas rases, tautības pārstāvjus savā
vidē,” atzīmējis tiesībsargs.
Tiesībsargs norāda, ka rasisms un rasu
diskriminācija Latvijā nav sveši jautājumi, un par to liecinot
sabiedriskās domas aptaujas un padziļinātie pētījumi. Viņš
norādīja, ka SKDS 2017.gadā un 2019.gadā veiktie pētījumi
apliecinājuši, ka Latvijas iedzīvotājiem ir aizspriedumi pret
patvēruma meklētājiem un citu rasu pārstāvjiem. Tāpat
Tiesībsarga birojs esot konstatējis gadījumus no nevalstisko
organizāciju ziņojumiem, kad atteikts izīrēt dzīvokli
tumšādainiem cilvēkiem.
Lai arī SKDS aptauja liecināja, ka
Latvijas iedzīvotājiem nav bijusi negatīva pieredze saskarsmē ar
citu rasu pārstāvjiem (afgāņiem, sīriešiem, pakistāņiem,
afrikāņiem, indiešiem, ķīniešiem), tomēr, neatkarīgi no
dzimuma, vecuma un izglītības līmeņa, vidēji vairāk nekā 82%
aptaujāto Latvijas iedzīvotāju norādīja, ka viņi negribētu,
lai citas izcelsmes cilvēki kļūtu par kaimiņiem, ģimenes
locekļiem vai darba biedriem.
“Šādi rezultāta raisa pamatotas
bažas, jo neiecietība kā agresijas forma sākotnēji var būt
latenta jeb slēpta, bet nav izslēgts, ka pie kādiem apstākļiem
tā var transformēties tiešā fiziskā un emocionālā agresijā
pret citas rases, tautības cilvēkiem,” uzskata Jansons.
Jansons aicina aizskartās puses, kas
saskārušās ar rasismu vai rasu diskrimināciju, savu tiesību
aizsardzībai vērsties pie tiesībsarga – tiesībsargs sola sniegt
nepieciešamo atbalstu.
Vienlaikus Tiesībsarga biroja
paziņojumā atzīmēts, ka pēdējos gados birojā saņemti e-pasta
iesniegumi par rasistiskiem izteikumiem – naida runu internetā.
“Rasisma un tam līdzīgu aizspriedumu iedīgļi ir cilvēku prātos
un sirdīs, un to izmainīt ir ilgs, regulārs un pacietību prasošs
darbs, kurā ikvienam sabiedrības loceklim jāgrib iepazīt citādo
un mainīties,” uzsvērts tiesībsarga paziņojumā.
Jansons cer, ka Latvijas sabiedrība ir
“atvērta sirdssabiedrība”, kura gatava ne tikai palīdzēt
saviem iedzīvotājiem, bet spēs ar laiku lūkoties uz citu rasu,
tautību, reliģijas pārstāvjiem bez aizspriedumiem un naida.
