Ar mērķi paaugstināt izglītības kvalitāti, radot priekšnoteikumus pedagogu tālākizglītības metodiskā tīkla izveidei, valstī tiek ieviests un īstenots Eiropas Sociālā fonda atbalstīts projekts, kurā paredzēts arī novērtēt skolotāja darbu, no kā nākotnē būs atkarīgs viņa atalgojums.
Vajadzīgas izmaiņasJelgavas Spīdolas ģimnāzijas direktora vietnieces Ritma Tīrumniece un Dzintra Aploka aktīvi iesaistījušās darba grupās. Vispārējās izglītības kvalitātes novērtēšanas valsts aģentūras īstenotā projekta galvenās aktivitātes ir pedagogu tālākizglītības satura moduļu sistēmas pilnveide, tā novērtēšanas kritēriju un metodikas, kā arī organizācijas un pārraudzības sistēmas izveide un ieteikumu izstrāde. Projekta kopējais finansējums ir 800 000 latu, īstenošanas laiks – līdz šā gada 20.augustam. Jau notikusi četru darba grupu izstrādāto materiālu atsevišķu elementu izmēģināšana. Sava darba kvalitātes vērtēšanai pieteicās 1713 skolotāji. Rezultāti vēl tiek vērtēti, taču ir skaidrs, ka izglītības sistēmā šādas izmaiņas ir vajadzīgas un gaidītas. Tomēr to ieviešana pilnā mērā (grūti gan prognozēt, kad īsti tas varētu notikt) prasīs finansējumu, sapratni, sadarbību, daudz enerģijas un nervu.Sakārtos tālākizglītības sistēmu«Manuprāt, šobrīd skolotāji ir pārmācījušies. Uzskatu, ka pedagogi ir viena no visizglītotākajām profesijām Latvijā, ja cilvēks paralēli darbam atvaļinājumā, brīvdienās un skolēnu brīvlaikos gada laikā paspēj kursos noklausīties pat 300 stundas. Jaunā sistēma situāciju sakārtos,» pārliecināta Spīdolas ģimnāzijas direktore Ilze Vilkārse.Tam piekrīt D.Aploka, stāstot, ka nākotnē pedagogiem paredzēts izveidot un piedāvāt dažādus tālākizglītības tematiskos moduļus, kurus viņi paši varēs izvēlēties, tādējādi kopā ar skolas administrāciju mērķtiecīgāk plānojot gan finansējumu, gan daudzveidīgāku kursu tēmu loku, nepārslogojot skolotājus ar tālākizglītību.Piecas kvalitātes pakāpesTomēr lielākās diskusijas rit par pedagogu darba kvalitātes pakāpju izveidi, no kā nākotnē būs atkarīga skolotāja alga. Šobrīd pedagogu atalgojums atšķiras par dažiem latiem atkarībā no darba stāža – līdz pieciem gadiem strādājošais par slodzi saņem 280 latus mēnesī, līdz desmit gadiem – 284 latus, vairāk par desmit gadiem – 290 latu. Jaunā sistēma paredz, ka, atkarībā no ieguldītā darba un iegūtās pakāpes, skolotājs papildus pamatalgai varēs saņemt piemaksu līdz 33 procentu apmērā. Lai pretendētu uz kādu no piecām pakāpēm – jaunākais pedagogs, pedagogs, vecākais pedagogs, rajona eksperts un valsts eksperts, skolotājam būs jāveido savs portfolio, kurā jāiekļauj dažādi dokumenti, kas apliecina pedagoga aktivitāti un darba kvalitāti – atskaites, izstrādātie mācību un metodiskie materiāli un citi svarīgi dokumenti, kurus tālāk izvērtēs komisija.«Es saprotu, ka būs jāpiestrādā pie vienotas portfolio izveides, bet daudzus materiālus skolās veido jau tagad. Attieksme pret šo kārtību ir ļoti dažāda, bet lielu kritiku vēl nav nācies dzirdēt, jo skolotāji vēlas redzēt un plānot savas izaugsmes iespējas» atzīst R.Tīrumniece, uzsverot, ka pretendēšana uz kādu pakāpi būs brīvprātīga un tajā lielu lomu spēlēs skolotāju pašvērtējums kā arī vecāku un skolēnu viedokļi, un skolas vadības vērtējums.
